Arī atvaļinājuma laikā Veismane pārstāvot valsti un pildot savus darba pienākumus, piemēram, atbildot uz daudzajiem telefona zvaniem.
Tāpat diplomātiskās pases īpašnieks kādās specifiskās situācijās varot sniegt palīdzību citiem cilvēkiem.
Tāpēc, lai gan "cik juristu, tik viedokļu", tomēr Valsts kancelejas vadītāja ir pārliecināta, ka viņa varējusi izmantot diplomātisko pasi savā atvaļinājuma braucienā uz Ēģiptes kūrortpilsētu Hurgadu.
Jau ziņots, ka iepriekš Veismanes ceļojums praktiski beidzās lidostā, jo viņa netika ielaista valstī un atsūtīta atpakaļ uz Latviju.
Kā skaidroja Valsts kancelejas vadītāja, Ēģiptē lidostā viņai paskaidrots, ka valstī esot jauna kārtība un ieceļotāji ar diplomātiskajām pasēm tiekot ielaisti tikai tad, ja esot rakstiska atļaujai no vēstniecības. Šī varētu būt kā atbildes reakcija ES un ASV pilsoņiem, jo iepriekš ierobežojumi esot piemēroti Ēģiptes diplomātiem.
"Šajā situācijā es būtu bijusi laimīga, ja Ārlietu ministrija iepriekš mani būtu informējusi par šādiem ierobežojumiem," sacīja Veismane.
Viņa arī uzsvēra, ka līdzšinējā darbībā, piemēram, kā Pasaules bankas ekspertei, tikusi lietota dienesta pase un nekādu problēmu neesot bijis.
LETA jau ziņoja, ka Veismanes iecerēto atvaļinājuma ceļojumu uz Hurgadu pārtraukuši šīs valsts robežsargi, neielaižot viņu valstī. Viņa uz Ēģipti bija devusies ar diplomātisko pasi.
Kā norādījusi Ārlietu ministrija, diplomātisko pasi var izmantot tikai oficiāli pildot dienesta pienākumus. Sākotnēji likumā par Diplomātisko pasi bija speciāls punkts, kurš noteica, ka "diplomātiskās pases aizliegts izmantot privātiem, tūrisma un citiem neoficiāla rakstura ceļojumiem".
Vēlāk šo punktu ar grozījumiem svītroja no likuma, taču ĀM uzskata, ka likuma pirmajā pantā, kas noteic, ka diplomātiskā pase apliecina, ka tās uzrādītājs ir oficiāls Latvijas pārstāvis ārvalstīs, jau paredzēts, ka minēto dokumentu var izmantot, tikai oficiāli pildot dienesta pienākumus.