Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma
Reformu īstenošanu var apgrūtināt sabiedrības atbalsta zaudēšana

Valdībai gads un ambiciozi mērķi

Pirms gada 11. februārī Saeima izteica uzticību Māra Kučinska valdībai. Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) atkal kļuva par valdošo politisko spēku. Valdība sevi pieteica ar ambiciozu mērķi vienlaikus veikt reformas vairākās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, reģionālajā attīstībā, kā arī nodokļu sistēmā. Vēsturiskā pieredze liecina, ka, samazinoties sabiedrības atbalstam, reformu īstenošana kļūst sarežģītāka. Pēdējās aptaujas liecina, ka visām koalīcijas partijām reitings ir krities.

Iespējas veikt pieteiktos uzdevumus var ietekmēt vēl vairāki faktori. Svarīga ir savas partijas stingrā aizmugure valdības vadītājam, kādas pietrūka Laimdotai Straujumai (Vienotība), kā arī partneru gatavība vienoties par kompromisiem, citam citu atbalstot. Premjers Kučinskis par paveikto pirmajā valdības gadā plāno informēt otrdien Ministru kabineta sēdē. Publiski pieejamā informācija liecina, ka valdība ir ieviesusi jaunu pedagogu atalgojuma sistēmu un sākusi izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Veselības aprūpei ir rasts papildu finansējums 64 miljonu eiro apmērā šā gada budžetā un izstrādāts jauns veselības finansēšanas modelis. Papildu ieguldījumi ir veikti arī valsts drošības stiprināšanā un demogrāfijas veicināšanā.

Taču daudziem prātā varēja palikt pēdējā brīdī veiktās izmaiņas likumā par mikrouzņēmumu nodokli. Par tām ZZS neriskēja runāt pirms budžeta apstiprināšanas, lai neapdraudētu tā pieņemšanu. Pērnā gada nogalē, paaugstinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi uz 15% un vienlaikus atceļot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ZZS demonstrēja, ka sev vēlamās izmaiņas varētu panākt arī bez Vienotības balsīm, vienojoties ar Saskaņu.

Janvārī visas valdībā pārstāvētās partijas piedzīvoja reitinga kritumu. Tā nesen, atsaucoties uz SKDS veikto pētījumu, informēja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma. Opozīcijā esošo Saskaņu atbalstīja 21% aptaujāto, bet Zaļo un Zemnieku savienību – vairs tikai 10,5%, Nacionālo apvienību (NA) – 6,9%, bet Vienotību – 4,2%. ZZS sabiedrības vērtējums vienmēr ir bijis ļoti svarīgs, un viss liecina, ka šīs aptaujas datu publiskošana bija izšķirošā, lai ZZS šķirtos no Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules.

Ja Grigule ceturtdien nepaziņotu par izstāšanos no partijas, nākamnedēļ viņa būtu izslēgta, Dienai apstiprināja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Uz vaicāto, kāpēc līdz šai atskārsmei bija tik ilgi jāgaida, viņš atbildēja: "Reizēm vajag sasniegt kritisko masu." Iespaidu uz ZZS tēlu, iespējams, atstāja arī nesaskaņas Latvijas Zaļajā partijā, kas vēl varētu turpināties, jo pretrunīgi vērtēto Jūrmalas mēru Gati Truksni zaļie tomēr neizslēdza no partijas pretēji vairāku tās līderu uzskatam, ka viņam zaļajos nav vietas. Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns izteica nožēlu, ka ZZS kolēģi nav mācījušies no Vienotības kļūdām, jo tieši iekšējās nesaskaņas esot novājinājušas Vienotību un arī tās valdību. 

Visu rakstu par koalīcijas nākotnes plāniem lasiet piektdienas, 10. februāra, avīzē Diena!

Top komentāri

Vidiš
V
lembe ar savu valdiibu iebraucis okstē , apsmiekls , ne valdība
latvietis ar mietu !
l
Kad beidzot sodīs un aizklapēs to latviešu apņirgātāju TVNET ?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas