Pašlaik viskarstākās nozares – veselības – ministre Ilze Viņķele (A/P) saistībā ar mediķu algu paaugstināšanu tvītoja: "Lai nodrošinātu pietiekamu un pastāvīgu finansējuma pieaugumu veselības aprūpei, kas ļautu izrāpties no bedres, bez nodokļu sistēmas revīzijas neiztikt. Citādi tie būs vien nesegti solījumi. Valdībai šis process jāpaveic nākamgad, vienlaikus kārtojot veselības aprūpes sistēmu."
Galvenais jautājums, kas satrauc gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, ir – vai pieaugs nodokļi un kā tas varētu notikt. Te jāpiebilst, ka saskaņā ar Eurostat datiem vidēji Eiropas Savienībā nodokļu ieņēmumu īpatsvars ir 40,3%, savukārt Latvijā tas ir viens no zemākajiem – 31,4%. Lielā mērā tas saistāms ar ievērojamo ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, taču ne tikai. Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks uzsver, ka nodokļu reforma vispirms jāsāk ar skaidru sapratni par to, kāds ir tās ilgtermiņa mērķis un ko ar to gribam panākt. Piemēram, nabadzību nevar mazināt tikai ar nodokļu palīdzību, talkā jāņem arī pabalsti. Ekonomists norāda, ka nodokļu ieņēmumu īpatsvars no IKP Latvijā ir par mazu, lai finansētu visas vajadzības un attīstītos. To palielināt var ne tikai ar nodokļu likmju celšanu. Vispirms būtu jāpievēršas ēnu ekonomikas mazināšanai, taču ar to vien nebūs pietiekami. Jo, kā vienmēr uzsvērusi arī VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, visideālākā scenārija gadījumā viena gada laikā ēnu ekonomiku iespējams mazināt tikai par vienu procentu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 19. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Krējums Saldais
solon
Nodokļu ekonomija