KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča Dienai neslēpa bažas, ka likumu izskatīšana Saeimā varētu ieilgt. "Ap šo likumu vienmēr ir bijušas lielas cīņas, un tādā gadījumā šis pasākums varētu beigties ne agrāk kā rudenī," piebilda Jurča.
Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš atgādināja – pirms nedēļas koalīcija vienojās, ka likumu grozījumus Saeimā varētu skatīt divos lasījumos kā steidzamus.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā ir paredzēts svītrot prasību, ka pretendentiem valsts pārvaldē vai tiesībsargājošajās iestādēs nepieciešama trīs gadu vadoša darba pieredze. Savukārt likumā par KNAB darbinieku izdienas pensijām piedāvāts uz KNAB priekšnieku attiecināt tos pašus nosacījumus, kādi piemēroti citiem tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem. Tas nozīmē, ka tiesības uz izdienas pensiju KNAB priekšniekam būs, ja izdienas stāžs ir divdesmit gadu, no kuriem ne mazāk kā pēdējie trīs gadi ir nostrādāti KNAB vadītāja amatā. Ja šī kārtība netiek mainīta, tad pretendenti no citām tiesībsargājošajām iestādēm zaudē iepriekšējo izdienas stāžu.
Pēc tam kad KNAB vadītāja kandidātu konkursa atlases komisija uz otro kārtu neizvirzīja nevienu no pretendentiem, premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzdeva Valsts kancelejas vadītājam Krieviņam pārskatīt konkursa noteikumus, lai varētu paplašināt kandidātu loku. Iepriekšējie noteikumi bija sagatavoti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Vairākiem politiķiem un arī nevalstiskajām organizācijām bija iespaids, ka noteiktā kārtība ir labvēlīga nu jau bijušajam KNAB priekšniekam Jaroslavam Steļčenokam. Taču arī viņš netika izvirzīts uz konkursa otro kārtu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 20.decembra, numurā!