"Es tiešām respektēju to, kā Latvija ir cīnījusies ar ekonomisko krīzi. Protams, Latvijai nācās piedzīvot grūtus laikus un izpildīt daudzus Starptautiskā valūtas fonda uzdevumus. Taču es domāju, ka Latvija savu darbu ir veikusi lieliski," pēc tikšanās ar V.Zatleru sacīja kanclere. "Domāju, ka šodienas vizīte dos savu ieguldījumu, lai padziļinātu mūsu jau tā ciešās un draudzīgās attiecības un dotu jaunas ievirzes sadarbībai. Ceram, ka mums, Latvijai un Vācijai, būs iespēja tālāk veiksmīgi ekonomiski attīstīties. Mēs būsim arī sabiedrotie Eiropas Savienībā, risinot jautājumus par nopietnu finanšu politiku, stabilitātes un izaugsmes paktu. Tāpat mēs kopīgi gatavosimies nākamajam NATO samitam Portugālē, kopīgi strādāsim arī pie jaunās NATO stratēģijas izveidošanas," teica Merkele.
Merkele: pienācis īstais laiks strādāt pie Latvijas, Krievijas un Vācijas attiecību aktivizēšanas
Merkele arī pauda gandarījumu par Latvijas-Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Viņa arī izteica atbalstu Latvijas politikai "veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju uz tādas bāzes, kāda visā pasaulē ir tipiska un parasta suverēnām valstīm".
"Mums bija īpaša tikšanās arī 9.maijā Maskavā. Es domāju, ka jebkurā gadījumā tagad ir pienācis īstais laiks, lai Latvija, Krievija un Vācija intensīvi strādātu pie attiecību intensificēšanas," teica Merkele.
Zatlers uzsvēra, ka kancleres Merkeles vizīte ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas un Vācijas attiecību attīstīšanā un pateicās par atbalstu ekonomiskās krīzes laikā.
"Tā ir ekonomiska sadarbība, kas mums eksistē jau gadu desmitiem un kurai mēs redzam tālāku attīstību nākotnē. Mēs augstu novērtējam Vācijas atbalstu Latvijai ekonomiskās krīzes laikā. Tāpat mēs esam pateicīgi Vācijai par atbalstu mūsu robežlīguma noslēgšanā ar Krieviju. Tāpēc arī mūsu šīsdienas sarunu tēmas bija par vēl labāku sadarbību Eiropas Savienības un NATO ietvaros," sacīja Zatlers.
Vāciju interesē iesaistīšanās Baltijas enerģētikas projektos
Premjers Valdis Dombrovskis ar Vācijas kancleri A.Merkeli savukārt apsprieda to projektu "sarakstu", kuros Vācija būtu ieinteresēta iesaistīties. Sarunās uzsvars tika likts uz enerģētiku.
"Baltijas valstis ir ļoti slikti integrētas Eiropas enerģētikas sistēmā, tāpēc mēs ar ministru prezidentu pārrunājām elektroenerģijas un gāzes vadu izbūvi, kas varētu Baltijas valstis savienot ar citām ES valstīm. Tāpat esam ieinteresēti sadarboties arī zinātnes un izpētes jomā," pēc tikšanās ar Latvijas premjeru sacīja A.Merkele, piebilstot, ka šī temata turpināšanai esot uzaicinājusi gan Latvijas premjerministru, gan ekonomikas ministru uz 2011.gadā notiekošu šim tematam veltītu sanāksmi Vācijā.
"Baltija jau ir saņēmusi ES atbalstu elektrības starpsavienojuma izbūvei starp Lietuvu un Zviedriju, šī projekta sastāvdaļa ir arī Kurzemes loks Latvijā. Perspektīvā mums interesē gūt Eiropas valstu atbalstu sašķidrinātās gāzes termināļa un tādu gāzes vadu izbūvei, pa kuriem dabasgāze var plūst abos virzienos, t.i. arī no Rietumvalstīm uz Baltiju," tā V.Dombrovskis.
V.Dombrovskis atzina kā svarīgu turpmāku Vācijas klātbūtni Baltijas reģiona enerģētikas tirgus attīstībā, īpaši uzmanību pievēršot Liepājas elektrostacijas projektam, kura mērķis ir nodrošināt jaunas ražošanas jaudas Latvijā. Konkurss ir atklāts, viņš teica, un aicināja Vācijas uzņēmumus tajā piedalīties.
Mērķis ir panākt enerģijas piegāžu diversifikāciju Latvijā, tādēļ uzsākts īstenot projekts par ogļu biomasas stacijas izveidi, klāstīja premjers.
Par enerģētikas projektiem A.Merkele 6.septembrī runāja arī ar Lietuvas valsts amatpersonām.