Viņš ziņu pauda nožēlu par šādu Bērziņa lēmumu un pieļāva, ka pensiju likuma grozījumus neizdosies pieņemt līdz vēlēšanām. "Mēs cerējām sagaidīt lielāku pretimnākšanu," izteicās politiķis.
"Prezidents jau iepriekš bija paudis ļoti piesardzīgu attieksmi pret pensiju indeksāciju. Tas, ka viņš atliek jautājuma skatīšanu Saeimā, nozīmē to, ka sabiedrība nezinās ne Finanšu ministrijas, ne Labklājības ministrijas viedokli par šo jautājumu līdz vēlēšanām," teica Urbanovičs.
Viņš uzsvēra, ka, atstājot pensiju likuma grozījumus "sarakstīšanās režīmā", Valsts prezidents ierobežo sabiedrības iespējas zināt, ko politiķi un ierēdņi gatavo.
"Valsts vadītāji savā starpā sarakstīsies, tā ir politiska sačukstēšanās, bet mēs savukārt gribējām, lai par to ir atklāta saruna. Ko Finanšu ministrija viņam uzrakstīs – ka nav naudas," viņš norādīja.
Jau vēstīts, ka Bērziņš nolēmis neatsaukties SC un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju deputātu aicinājumam sasaukt 25.augustā Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par pensiju likuma grozījumiem.
Šādu lēmumu prezidenta kanceleja pamato ar to, ka par svarīgākajiem likumprojektiem, kurus iespējams iekļaut Saeimas darba kārtībā, vēl tiek gaidīti atbildīgo institūciju atzinumi. Piemēram, par grozījumiem pensiju likumā jau pagājušajā nedēļā tika pieprasīts Finanšu ministrijas atzinums.
"Tādējādi Saeimas sēde šā gada 25.augustā sasaukta netiks," sacīts paziņojumā.
Bērziņš par Saeimas sēdes sasaukšanu lems pēc tam, kad sāksies Saeimas rudens sesija. Informācija Saeimas mājaslapā liecina, ka Saeimas 2011.gada rudens sesija sāksies 2.septembrī.
Jau vēstīts, ka pirmie saistībā ar pensiju likuma grozījumiem pie Bērziņa vērsās ZZS, tad sekoja SC vēstule. Urbanovičs pamatoja, ka tas darīts, lai iedrošinātu Valsts prezidentu sēdes sasaukšanai, jo ZZS un SC kopā parlamentā esot vairākums.
Pensiju likuma grozījumi paredz pagarināt tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, saglabāt iespēju priekšlaicīgi pensionēties personām, kuras līdz 18 gadu vecumam audzinājušas bērnu invalīdu, ieskaitīt darba stāžā periodu, kurā Latvijas pilsonis dienējis PSRS bruņotajos spēkos līdz 1991.gadam, kā arī pagarināt iespēju pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem personām par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.
Deputāti vēlējās pensiju likuma grozījumus izskatīt jau šonedēļ, lai septembrī par tiem lemtu galīgajā lasījumā.
No likumprojekta tika svītrots priekšlikums par pensiju indeksācijas atjaunošanu mazajām pensijām, lai nekavētu pārējo grozījumu pieņemšanu. Indeksācijas atjaunošanu neatbalstīja Finanšu ministrija.
Bērziņš uzsvēris, ka nevirzīs iespējamās izmaiņas pensiju likumā, kamēr nebūs panākta koalīcijas vienošanās. Viņš sacīja, ka pensiju jautājums ir skatāms kompleksi un ir saistīts ar 2012.gada budžetu un tā konsolidāciju un to "nevar atsevišķi izraut".