Aptaujātie tiesneši atzina, ka šāda algu salīdzināšana un aicinājumi solidarizēties ir "spēlēšana uz sabiedrības jūtām", dažs pat izteicās, ka premjers izmantojis veco paņēmienu, kad politiķi izmanto iespēju sarīdīt dažādus sabiedrības slāņus, bet tikmēr paši mierīgi, paejot malā, uz to noskatās.
Tiesneši ir arī izbrīnīti par premjera neapzināšanos, ka Latvijā ir trīs varas, no kurām viena ir tiesu vara, kuras viedokli nedrīkst nerespektēt.
Tiesneši min, ka Latvijā ir viens no zemākajiem tiesnešu atalgojumiem un nevienā Eiropas valstī pat krīzes laikā tiesnešiem nav samazināts atalgojums. Savukārt ministriju un citu valsts iestāžu amatos atrodas ļoti labi atalgoti juristi vai citas ar juridiskām lietām saistītas amatpersonas, kuru kvalifikācija dažkārt pat tuvu nestāvot tiesneša kvalifikācijai un zināšanām.
Bijušais Rīgas apgabaltiesas vadītājs un pašreizējais Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns atgādināja, ka tiesnešiem ir ļoti ierobežotas iespējas piepelnīties un praktiski vienīgais iztikas līdzeklis ir tiesneša atalgojums. Turklāt Latvijas tiesneša atalgojums ir viens no zemākajiem Eiropā, ja ne pat zemākais.
Ja zemākā alga, ko tiesnesis saņem, ir aptuveni 500 latu, tad Stukānam ir neizprotams, kāpēc augstākstāvošs ierēdnis ministrijā saņem vairāk nekā tūkstoti latu.
Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne pieļāva, ka ar premjera paziņojumu tiek mēģināts spēlēt uz jūtām un šādi tiek sarīdīti sabiedrības slāņi, bet politiķi tikmēr paiet malā un mierīgi uz to noskatās. Viņa arī piekrita Stukāna viedoklim, ka tiesnešiem atalgojums ir krietni zemāks nekā ministriju juristiem un departamentu vadītājiem, kuru kvalifikācija jau nu neesot tik augsta kā tiesnešiem. Šeit loģiku tiesnese nesaskata.
Viņa norādīja, ka premjers ir kompetents un gudrs cilvēks, bet viņam taču ir jāzina, ka Latvijā ir trīs varas, un nerēķināšanās ar tiesu varu ir nepieļaujama demokrātiskā sabiedrībā. Tiesnešu atalgojuma samazināšana notikusi nelikumīgi, nerēķinoties ar tiesnešu viedokli. Jermacāne gan neņēmās teoretizēt, kā, ja valdība un Saeima vēlējās samazināt algas, tam bija jānotiek.
Tiesnešu biedrības vadītājai un Bauskas rajona tiesas priekšsēdētājai Iveta Andžānei īpaši nebija ko komentēt premjera izteikumos, jo Satversmes tiesas spriedumā ir redzams, kādas ir algu starpības starp tiesnešiem un viņiem rangā līdzīgajiem ierēdņiem. Tiesneši paliek pēdējā vietā, secināja Andžāne, piebilstot, ka turklāt tiesnešiem jau savulaik algas samazināja, bet ierēdņiem pacēla.
Protams, ja tiesnesi salīdzina ar pensionāru, tad tiesnesis ir gandrīz vai miljonārs, bet, ja salīdzina ar atbilstošu ierēdni, tad, kā jau minēts, tiesnesis ir pēdējā vietā.
Tiesnešu biedrības vadītāja domā, ka premjera komentārā toni noteikušas arī emocijas, jo galu galā Dombrovskim nav vienkārši veikt savus pienākumus laikā, kad valstij trūkst naudas.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica uzskata, ka tiesneši var solidarizēties ar pārējo sabiedrību, bet ne tādā samazināta atalgojuma apmērā, kāds tas ir tagad, ar to domājot, ka tiesneši līdz šim jau vairākas reizes cietuši no atalgojuma samazināšanas. "Tas nav normāli, ja rajona tiesas tiesnesis uz rokas saņem 500 latu." Ja solidarizēšanās notiek, tad noteikumiem jābūt vienādiem visiem - arī tiesnešu kategorijām pielīdzināmajiem ierēdņiem atalgojums jāpielīdzina tiesnešu algām.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas Dzintra Balta pavēstīja, ka nav korekti, ja viena varas atzara pārstāvis pāris dienu pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas pieņemts atbilstoši šīs tiesas kompetencei, pastāvošajai kārtībai un likumam, šādi izsakās par cita varas atzara pārstāvjiem.
Aģentūra BNS par premjera izteikumiem lūdza viedokli arī tiesu varas augstākajiem pīlāriem - Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim.
Bičkovičs ar preses pārstāves starpniecību atbildēja, ka viņam neesot komentāru, bet Kūtris atbildēja, ka Satversmes tiesa visu jau ir pateikusi spriedumā par tiesnešu algu iesaldēšanu.
Jau ziņots, ka premjers Valdis Dombrovskis ("Jaunais laiks") tiesnešiem pārmetis nevēlēšanos algu jautājumā solidarizēties ar pārējo sabiedrību.
"Manuprāt, primārais ir tas, ka tiesneši vienkārši nav vēlējušies solidarizēties ar sabiedrību laikā, kad algas visiem tiek samazinātas," pauda premjers. Viņš arī uzsvēra, ka tiesnešu algu samazinājumi ir bijuši krietni mazāki nekā daudzām citām strādājošo grupām, un viņu atalgojums pašreizējā krīzes situācijā "ir pat ļoti konkurētspējīgs", Latvijas Radio izteicās premjers.
Tiesnešu algu iesaldēšanu Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei, taču apstrīdētās normas zaudēšot spēku tikai no 2011.gada 1.janvāra. Šīs lietas spriedums ietekmēs arī prokuroru atalgojumu, kas piesaistīts tiesnešu atalgojumam, lai gan ST prokurora algu iesaldēšanu atsevišķi nevērtēja.
Satversmes tiesa drīzumā vērtēs vēl vienu lietu, kurā apstrīdēts tiesnešu algu samazinājums par 15%, kas veikts pērnā gada vasarā. Plānots, ka lietu izskatīs līdz vasarai.