Kāpēc Saskaņa?
Par manu iestāšanos Saskaņā bija zināms šoks ne tikai sabiedrībai, bet arī ģimenei un paziņām. Tā bija argumentēta un analizēta izšķiršanās. Pārsvarā visi runā par to, kā naudu iztērēt, neviens nerunā par to, kā naudu nopelnīt. Saskaņas programmā ir ne tikai daudz sociālo jautājumu, tur ir daudz risinājumu, kā nopelnīt naudu. Ja tai nebūtu nosaukuma, neviens nepateiktu, ka tā ir Saskaņas programma, mēs neredzam tur lietas, kas nebūtu pieņemamas man kā latvietim vai latviešu elektorātam.
Ņemot vērā, ka savu karjeru sākāt Ekonomikas ministrijā (EM) tālajā 1993. gadā, jums noteikti ir priekšstats, kuru ierēdņu atbildību par OIK politiku tad tagadējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt?
Tas, kas ir publiski izskanējis, ka Ašeradena kungs prasa vērtēt EM darbību no 2012. gada augusta līdz 2017. gada novembrim. Es nezinu, pēc kādiem kritērijiem tas laika posms ir izvēlēts. Mana darbība EM beidzās 2009. gada decembrī, līdz ar to tā pēc šī Ašeradena iesnieguma netiks vērtēta, bet man arī nebūtu ko satraukties šajā sakarā. Man kā valsts sekretāram bija diezgan lielas domstarpības ar toreizējo ministru Arti Kamparu par to, ka bija vēlme nodrošināt lielāku atbalstu tieši biogāzes ražotājiem, biogāzes elektrostacijām, kas arī pārsvarā ir tās, kuras saražoto siltumu neizmanto, bet izpūš gaisā. Un ne jau aiz sevišķi laba prāta es arī mainīju darbu (deviņus mēnešus pēc Kampara stāšanās ekonomikas ministra amatā tika pārcelts par valsts sekretāru uz Satiksmes ministriju – red.).
Sākotnēji jau OIK modelis bija plānots ļoti pareizi – ražot atjaunojamo enerģiju, lai mēs būtu mazāk atkarīgi no Krievijas gāzes, no fosilās enerģijas, lai mums būtu iespēja saražot enerģiju pašiem. Ja process būtu aizgājis pareizās sliedēs, tagad nebūtu diskusiju.
Nu, nedrīkst būt koģenerācijas stacija, kas ražo elektroenerģiju, bet siltumu pūš gaisā. Pēc būtības koģenerācijas mērķis ir ražot siltumu, bet elektrība rodas kā blakus produkts, un nevis otrādi.
Ja šādas shēmas nebūtu atļautas, kad nebija vispār jāpierāda, ka saražotais siltums kaut kur tiks izmantots, tad šobrīd situācija un pašizmaksas būtu pavisam savādākas.
Tad jūs gribat teikt, ka pagrieziena punkts zaļās enerģētikas politikā notika Kampara laikā?
Nu attiecībā uz biogāzi – viennozīmīgi. Iepriekšējo ministru laikā dažādas atļaujas tika izsniegtas vēja elektrostacijām un citiem veidiem. Arī tas, ko premjers (Kučinskis – red.) atklāja kā lielāko noziegumu un aizsūtīja uz prokuratūru, šīs te 10 atļaujas izsniegtās, manuprāt, tur nozieguma sastāva nav nekāda. Lai arī es neesmu parakstījis šīs atļaujas, bet mans vietnieks (toreizējais EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš – red.), tas neko nemaina situācijā pēc būtības, jo, ja uzņēmējs ir paļāvies uz tās dienas likumiem, ja visi dokumenti ir kārtībā, viņam atļauja ir jāizsniedz pēc tās dienas likumiem, kas bija spēkā pieteikšanās brīdī. Tā ka tas man vairāk liekas kā priekšvēlēšanu populisms. Būtu jāvērtē visas lielās masas, kam tika izsniegtas atļaujas, vēl jo vairāk tādām stacijām, kurām ekonomiskā pamatojuma nav. Biogāzes gadījumā, protams, ja šo siltumu neizmanto lietderīgi, elektrība ir nenormāli dārga un subsīdijas ir nenormāli lielas.
Jautājums, cik šīs politisko kursu maiņas bija tautsaimnieciski pamatotas, cik daudz kādu sponsoru interešu labā.
Redziet, tagad mēs visi esam ļoti gudri runāt, bet tad, kad tie lēmumi tika pieņemti, nākotnes elektrostaciju vietā bija zaļas pļavas. Mēs visi maksājām par elektrību pēc fiksētā tarifa, un nebija mums rēķinos izdalīti ne pārvades tarifi, ne OIK. Tad, kad stacijas iedarbināja, mums rēķinos sāka parādīties jaunas komponentes, un tikko tās sāka augt – un sāka viņas augt ļoti strauji, ja nemaldos, divus vai trīs gadus atpakaļ sasniedzot gandrīz pašas elektrības cenu –, cilvēki sāka sašust, kāpēc jāmaksā par kaut kādu OIK. Tikai tad sāka tīt šo filmu atpakaļ un spriest, ka tā bija milzu kļūda. Bet, kā jau es teicu, ideja varbūt nebija slikta, bet tas apjoms, ko mēs maksājam kā OIK, ir milzīgs. Pie kam nelietderīgi izmantojot enerģiju, par ko jāsamaksā patērētājam. Un tas nav pieļaujami!
Jums taču bija jāredz, kas notika EM koridoros, kas bija tas fons, kas pie šīs politikas maiņas noveda.
Tur bija, protams, uzņēmēji, kas nāca un sūdzējās, ka vējam ir atbalsts, kādai citai koģenerācijai ir atbalsts, bet biogāzei, lūk, nav.
Nāca, oficiāli piesakot caurlaides, vai kaut kur pa kaktiem?
Nu, ar mani neviens nerunāja, bet nāca uz ministra biroju un runāja. Tāpat bija rezolūcijas no ministra biroja aicināt veselu virkni cilvēku uz apspriedēm, lai nodrošinātu, ka viņiem šīs OIK atļaujas tiktu piešķirtas.
Tātad ierēdņiem tika dots "mājiens ar mietu", ka jāieklausās konkrētu uzņēmēju interesēs?
Ierēdņiem, pirmkārt, ir jāieklausās ministra birojā. Un tur pat nebija "mājiena ar mietu", tam visam apakšā bija konkrēti dokumenti – tās bija rakstiskas rezolūcijas, epasti, kas bija jāpilda. Nepildīsi, un tevi atlaidīs no darba.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 5. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Jūrmalā ZZS un Saskaņa ir vienoti
patriots
Valis