“Daudzos gadījumos mēs nevarētu konstatēt tiesiskās pēctecības faktu, jo holokausta dēļ vairs nav ne to, kam īpašumus atdot, ne viņu pēcteču,” norāda ministrs.A.Štokenbergs atgādina, ka Latvija jau ir atdevusi 36 ebreju īpašumus, tai skaitā slimnīcu Bikur Holim (1998.gada oktobrī) un ebreju biedrības namu Skolas ielā.“Katra ebreju organizāciju īpašuma gadījums jāskata individuāli, vai īpašuma atdošana kalpos mērķim. Labs piemērs ir kādreizējās ebreju skolas ēka Abrenes ielā 2, kas ir nelietojamā stāvoklī, tagad ir Izglītības un zinātnes ministrijas īpašums, bet tā vietā ebreju skolas vajadzībām ierādīja kādu bijušo krievu skolu, šādi risinot jautājumu,” skaidro ministrs. “Ir pieņemta virkne restitūcijas likumu, kas apstiprināti valdībā, taču Saeimā tos neskatīja. Kāpēc, tas jāvaicā Saeimai,” saka A. Štokenbergs par laiku, kad pats ministru prezidenta Aigara Kalvīša laikā nodarbojās ar šo jautājumu un bija viens no īpašumu restitūcijas likumprojektu līdzautoriem. Viņš uzskata, ka šobrīd ebreju organizācijām svarīgākais ir nevis īpašumi, bet gan valsts atbalsts ebreju kultūrai, reliģijai un izglītībai. To var realizēt ar sabiedrības integrācijas fonda palīdzību.Viņš arī uzskata, ka ne vienmēr būtu lietderīgi atdot ebreju organizācijām to īpašumus. Piemēram, ebreju kapus Jelgavā un Liepājā pašlaik apsaimnieko pašvaldība un uztur par saviem līdzekļiem. “Vai vietējām ebreju organziācijām būtu nauda, par ko uzturēt kapus?” retoriski vaicā A.Štokenbegrs.Viņš uzskata, ka valstij ir jāturpina sarunas ar vietējo ebreju organizāciju pārstāvjiem, piemēram, Arkādiju Suharenko, kas, viņaprāt, izprot situāciju. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei nododamo nekustamo īpašumu saraksts nav atjaunots kopš 2006.gada un patlaban padomes rīcībā nav saraksta ar konkrētiem potenciāli atgūstamiem īpašumiem, atzina Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska.Jau vēstījām, ka 2006.gada valdības iesniegtajā likumprojektā "Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai", kurš parlamentā tā arī netika pieņemts, bija paredzēts ebreju kopienai piešķirt kompensāciju 31 959 870 latus, liecina informācija Saeimas mājaslapā.Ar šo naudu bija paredzēts kompensēt 282 īpašumus, kuri izvietoti Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ventspilī, Kuldīgā, Piltenē, Talsos, Sabilē, Tukumā, Kandavā, Saldū, Cēsīs, Rūjienā, Jaunjelgavā, Preiļos, Dagdā, Krāslavā, Līvānos, Pļaviņās, Viļānos, Subatē, Varakļānos, Aknīstē, Ludzā, Aizputē, Bauskā, kā arī tā laika Liepājas rajonā, Rēzeknes rajonā un Kaunatas pagastā.Likumprojektā bija plānots ebreju kopienai īpašumā bez atlīdzības nodot 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.25.janvārī ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka ebreju kopienai jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda.
Štokenbergs: daudziem ebreju organizāciju īpašumiem nav tiesiskās pēctecības
Vairāku ebreju īpašumu atdošana nav iespējama, jo nevar konstatēt tiesiskās pēctecības faktu, norāda tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (“Vienotība”). Ministrs uzskata, ka katrs ebreju organizāciju bijušā īpašuma gadījums ir jāskata atsevišķi. Viņš norāda, ka visu ebrejiem pienākošos īpašumu atdošana nav tiesiski risināma tāpēc, ka pirms otrā pasaules kara Latvijā bijis 244 ebreju organizācijas, savukārt mūsdienās Latvijā to ir tikai 40.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.