Pieteikuma iesniedzēja – VK padome – uzskatīja, ka apstrīdētā norma liedz VK tiesības iegūt pilnu informāciju par pacientu un pārbaudīt to valsts budžeta līdzekļu izlietošanas tiesiskumu, pareizību un efektivitāti, kas tiek tērēti pacientu ārstēšanai, kompensējamo medikamentu apmaksai un citiem ārstniecības izdevumiem.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas mērķis ir pacienta datu aizsardzība, informēja L.Kovalevska.
Tiesa atzina, ka arī patlaban VK, neiegūstot informāciju par konkrētu pacientu slimības vēsturi un saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, var iegūt pietiekamu informāciju par veselības aprūpes iestāžu budžeta līdzekļu tēriņu tiesiskumu, lietderību un efektivitāti.
Vienlaikus tiesa norādīja, ka likumdevējam ir rīcības brīvība pieņemt tādu regulējumu, kas paredzētu Valsts kontroles tiesības tās veicamajām revīzijām nepieciešamo informāciju par pacientu saņemt pastarpināti no citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī izdarīt tiesību aktos tādus grozījumus, kas pilnveidotu Valsts kontroles un citu iestāžu sadarbības iespējas.