To šodien debatēs par lēmumprojektu izteikt neuzticību aizsardzības ministrei Mūrniecei sacīja partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Politiķis norādīja, ka iepirkumu tika sākts īstenot Kariņa pirmajā valdībā un parakstīts tas tika Kariņa pašreizējā jeb otrajā valdībā.
Šlesers kritizēja situāciju, ka aizsardzības ministre neesot lietas kursā par iepirkuma līguma noslēgšanu. Politiķis arī pauda neizpratni, kāpēc ēdināšanas izdevumi uz vienu karavīru pieaug tik strauji - no astoņiem līdz 50 eiro. Deputātam tik straujš pieaugums īpaši rada bažas situācijā, kad valstī pietrūkst līdzekļu vairākās citās jomās.
Opozīcijas politiķis atzina, ka Mūrniece nav parakstījusi iepirkuma līgumu, taču Šlesera ieskatā ministram ir jāuzņemas politiskā atbildība par notiekošo arī pakļautības institūcijās.
LPV līderis vaicāja, kurš tad pieņem lēmumus valstī par šiem iepirkumiem, un nosauca daļu no iepirkuma komisijas sastāvu, kuru uzvārdus lielākā daļa deputātu nepazīst.
Gan Šlesers, gan deputāte Linda Liepiņa (LPV) apgalvoja, ka minētā iepirkuma komisijas vadībā esot Nacionālās apvienības biedrs.
Liepiņa uzsvēra, ka iepirkuma jautājumos ieinteresētās personas vēlas, lai "akli neredzam", kas ir noticis, un noticam tam, ka par iepirkumu summu - 220 miljoniem eiro - "neviens neko nav zinājis". Publiski paustā informācija liek domāt, ka AM valsts sekretārs "uzskata mūs par aitām", atzīmēja Liepiņa.
Arī Šlesers saskata AM valsts sekretāra atbildību, un, tā kā šī persona nav atstādināta no amata, tāpēc opozīcija arī prasot Mūrnieces demisiju. Uz neizpratni par AM valsts sekretāra publiskajiem skaidrojumiem šajā jautājumā uzmanību vērsa arī deputāts Armands Krauze (ZZS).
Par viena nosaukuma lietošanu krievu valodā Šlesers debatēs izpelnījās Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS) aizrādījumu, ka Saeimā izteikties krievu valodā ir aizliegts.
Debatēs deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) uzsvēra, ka ar šo iepirkumu korupcijas skandāli un problēmas Latvijā uzņem vēl nebijušus apgriezienus.
Politiķes ieskatā, viens no nopietnākajiem korupcijas riskiem ir tieši valsts iepirkumos, kur, lai arī ir izveidota neatkarīga komisija, tomēr vēl aizvien iepirkumu procedūrās parādās dīvaini, neizskaidrojami kritēriji, kas vai nu norāda uz iepirkuma komisijas nekompetenci, vai gluži otrādi - ir iestrādāti kritēriji apzināti par labu kādam uzņēmējam. Tāpat pastāvot liels risks no politiķu puses ietekmēt iepirkumu procesu, atzīmēja Mieriņa.
Deputāti Vilis Krištopans (LPV) un Viktorija Pleškāne ("Stabilitātei") vērsa uzmanību uz to, ka nākotnē sagaidāms Valsts aizsardzības dienesta iepirkums, kas rada pamatotas bažas jau tagad. Krištopans norādīja, ka, ja AM valsts sekretārs saka, ka nevar katram iepirkumam izsekot, tad ar šausmām jādomā, kādi iepirkumi būs kazarmu būvniecībā un jauniesaucamo apģērbu iepirkumos.
Arī Pleškāne akcentēja, kādus signālus saņem sabiedrība par nākotnes obligātā dienesta iepirkumu. Vai mātes varēs būt pārliecinātas, ka viņu bērni tiks nodrošināti ar visu nepieciešamo, retoriski vaicāja politiķe.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja LPV Saeimas frakcija, bažas raisot izskanējusī informācija, ka 220 miljonu eiro vērto iepirkumu uzvarējušā uzņēmuma "Zītari LZ" īpašniekiem ir cieša saistība ar atsevišķām politiskām partijām. LPV pieļauj, ka šie politiskie sakari ir sekmējuši konkrētā uzņēmuma uzvaru iepirkumā.
Jau vēstīts, ka pēc saceltās ažiotāžas ap armijas pārtikas iepirkumu AM plāno veidot iekšējās drošības biroju, kuram cita starpā būs arī operatīvās izziņas tiesības, iepriekš Saeimas Pieprasījumu komisijā pastāstīja aizsardzības ministre Mūrniece.