Izdevniecības "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja, ka ir prognozējama situācija, kāda jau bijusi deviņdesmitajos gados, kad grāmatnīcās mācību literatūras vienkārši nav, tā ir izbeigusies un kaut kad atkal tiks piegādāta.
"Izdevējs pašlaik, drukājot grāmatas, nevar vadīties ne pēc kādiem kritērijiem - ne pēc pagājušā gada, ne pēc finansējuma," pastāstīja Kilbloka un kā piemēru minēja Igauniju un Lietuvu, kur visas skolas savus pasūtījumus nodod jau martā. Igaunijā valsts finansējums mācību materiāliem ir 50 eiro uz bērnu, Lietuvā - 12 latu uz bērnu.
"Šis finansējums jau ir izdevēju rīcībā, un skolu pasūtījumi grāmatām jau ir veikti. Viņiem nav šīs ažiotāžas augustā un septembrī, kas ir pie mums gadu no gada. Visu laiku ir bijusi milzīga nenoteiktība, arī treknajos gados. Tagad no visām grāmatām, kuras atbilst jaunajam mācību standartam un pēc kurām varētu būt pieprasījums, mēs drukājam pusi no parastā daudzuma. Tā ka tur būs milzīgs haoss," paskaidroja izdevniecības vadītāja.
Viņa norādīja, ka būtiska problēma ir arī tas, ka Latvijā nav radīta iespēja izmantot elektroniskos mācību līdzekļus. Piemēram, Eiropā jau desmit gadu pastāv "Schoolnet" [skolu tīkla] sistēma, kurā piedalās Eiropas valstis, un dalības maksa šajā projektā ir 30 tūkstoši eiro gadā. Visas dalībvalstis saņem no Eiropas projekta finansējumu un šajā tīklā ievieto elektroniskos mācību līdzekļus, kurus var izmantot to skolās mācību procesā. Šogad brīvi ir pieejami jau 140 tūkstoši mācību materiālu.
"Skolotājs šajā krātuvē var atrast visu, sākot no eksperimentu atveidiem fizikā un ķīmijā, beidzot ar angļu valodu. Piemēram, vajag mācīt par Ādolfu Hitleru? Vācieši tur ir ielikuši visu par to laiku, pat dziesmas. Viss ir viegli pārskatāms un atrodams. Šos mācību materiālus veido gan šo dalībvalstu izdevēji, gan pedagogi," klāstīja Kilbloka.
Taču Latvija šajā sistēmā nav varējusi piedalīties.
"No sākuma arguments bija, ka Latvijai nav administratora, lai gan mums ir gan izglītības, gan bija e-lietu ministrija, bet nevienam par to galva nav sāpējusi. No mūsu valsts bija vajadzīgi tikai 30 tūkstoši eiro, lai skolās būtu moderni elektroniskie mācību līdzekļi, un, ticiet man, mūsu izdevēji tos mācētu sagatavot. Tagad mums nav nekā. Nav atradušies 30 tūkstoši eiro gadā milzīgai datubāzei, kuru var lietot visas skolas bez maksas. Turklāt, cik es zinu, Lietuva 2007.gadā saņēma 120 tūkstošus eiro, lai veidotu elektroniskos mācību līdzekļus. Tātad pat finansiāli ieguvumi ir lielāki nekā izdevumi," viņa pauda.