Līdz ceturtdienai, kad notiks ārkārtas valdības sēde, Labklājības ministrijai jānāk klajā ar priekšlikumu, kā sociālajā budžeta izdevumus samazināt par 34 miljoniem latu. Ticamākais priekšlikums būs jau iepriekš apspriestā ideja atteikties no gada sākumā ieviestās piemaksas pie pensijām 30 santīmu apmērā par darba stāžu.
Paplašinātajā valdības sēdē panākta vienošanās, ka minimālā alga līdz ar budžeta grozījumiem 1.jūlijā tiks samazināta par 20% - tas ir līdz 140 latiem, šobrīd tie ir 180 lati. Uz pusi plānots samazināt ar nodokli neapliekamo minimumu, kas būs 45 lati līdzšinējo 90 latu vietā. Tas ir zināms kompromiss salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas vēl pirmdien partneriem piedāvāto atteikties vispār no neapliekamā minimuma. Saglabājot neapliekamā minimuma slieksni, lai nodrošinātu papildus ieņēmumus budžetā, tiks ieviests progresīvais nodoklis, kas paredzēs augstāku ienākuma nodokļa likmi cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem. Pēc premjera Valda Dombrovska teiktā, paaugstinātās likmes lielumus un ienākumus, uz kuriem tas attieksies, Finanšu ministrija sagatavos uz ceturtdienas valdības sēdi.
Papildus izdevumu ietaupījums tiks panākts arī uz valsts budžeta iestādēs strādājošo algu fonda rēķina, to samazinot par 15%. Tas nozīmē, ka kopā ar minimālās algas samazināšanu atalgojuma fondus 1.jūlijā plānots samazināt kopumā par 35%. Valsts budžeta izdevumus tādējādi iecerēts samazināt par 126 miljoniem latu. Pēc V.Dombrovska teiktā, algu samazināšana skars visus valsts budžeta finansētajās iestādēs strādājošos, ne tikai valsts pārvaldē strādājošos.
No 1.jūlija tiks arī palielināts akcīzes nodoklis alum.
Valdības vadītājs V.Dombrovskis uzsvēra, ka valdībai vēl jāatrod veids uz kā rēķina samazināt 40 miljonus latu, lai iekļautos pašas nospraustajā mērķī samazināt deficītu par 500 miljoniem. Sēdes laikā panākta vienošanās, ka premjera vadībā tiks izveidota sociālo partneru krīzes pārvarēšanas darba grupa, kura tiksies jau šovakar un analizēs valsts pārvaldes, ministriju budžetus, meklēs iespējas vēl vairāk samazināt izdevumus. Jautāts, vai apspriesta arī ministriju skaita samazināšana, viņš atzina, ka šajās divās dienās par to nav diskutēts, taču tas neesot izslēgts.
Sociālie partneri un arī premjers atzina, ka visi lēmumi ir smagi, bet valdībai šajā situācijā, lai nodrošinātu Latvijas valsts maksātspēju, nav lielas izvēles un ja izdevumi netiks samazināti, sekas varot būt vēl daudz smagākas. Ceturtdien valdības ārkārtas sēdē tiek plānots sagatavot jau konkrētu jauno izdevumu rāmi, kuru valdība virzīs uz Saeimu budžeta grozījumu 2.lasījumam.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderis Pēteris Krīgers pēc sanāksmes atzina, ka viņu īsti neapmierina veidi, ko valdība ir izvēlējusies deficīta samazināšanai. Viņa skatījumā algu samazināšana un sociālā budžeta "griešana" nav apmierinoša, tas neesot variants, kas varētu "sēt sociālo mieru", viņaprāt, lielāks akcents bija jāliek uz valsts pārvaldi. P.Krīgers vēl nav runājis ar nozares arodbiedrībām par minimālās algas samazināšanu un neapliekamo minimumu, tāpēc nezina, kāda būs LBAS reakcija. "Vai viņi to pieņems saprātīgi ar domu, ka piedalās valsts glābšanā, vai iebildīs, es nezinu," teica P.Krīgers. No viņa teiktā izrietēja, ka tuvākajās dienās varētu tapt skaidrs, kāda būs arodbiedrību un darba ņēmēju reakcija.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Elīna Egle potenciālu lielākai valsts budžeta izdevumu samazināšanai redz valsts pārvaldē.