Iepriekš ministrs un LPF vienojās par kompromisa variantu pensiju jautājumā, paredzot, ka turpmāk piemaksas par darba stāžu saņems vien tie pensionāri, kas pensionējušies līdz 1996.gadam. Ministrija uzskata, ka šādas izmaiņas būtu sociāli taisnīgākas tieši pret mazo pensiju saņēmējiem. Iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā līdz ar budžeta apstiprināšanu, tātad ar jūliju.
LM ir uzdots atrast veidu, kā izdevumos samazināt par 35 miljoniem latu. Trešdienas rītā pēc sarunām ar LPF tika nolemts, ka tiem pensionāriem kas pensionējušies līdz 1996. gada 1. janvārim, nekādas izmaiņas neskars un tiks saglabātas piemaksas 70 santīmu apmērā par katru nostrādāto darba stāža gadu.
Savukārt tie, kas ir pensionējušies ar 1996. gada 1. janvāri, piemaksas nesaņems, tādējādi samazinājums lielākoties neskartu mazās pensijas, jo līdz 1996. gadam pensijas tika aprēķinātas pēc citas metodikas - tāpēc arī tās esot mazākas, jo citādāk tika aprēķināts pensijas kapitāls.
Aprīlī vidējā pensija valstī bija 177,20 lati, bet vidējais piemaksas apmērs pie vecuma pensijas ir apmēram 24,16 lati.
Tāpat "lielajām" pensijām iecerēts ieviest "griestus"'. Pensijas, kuras ir virs 500 latiem, tiks aprēķinātas un izmaksātas tikai 500 latu apmērā. "Pārējo summu, kas ir virs 500 latiem, varētu uzskatīt par valsts aizņēmumu, kura pakāpeniska atmaksa tiks veikta, sākot ar 2012. gadu," skaidroja ministrijas pārstāve Ilona Jurševska. Viņa gan nevarēja paskaidrot, kas notiks ar aizņēmumu gadījumā, ja pensionārs šo laiku nesagaidīs, taču solīja, ka līdz grozījumu izskatīšanai valdībā un Saeimā šie jautājumi būs iestrādāti likumā. LPF uzskata, ka likumos būtu jānosaka, ka
tiesības atgūt šo naudu būtu arī šādi valstij aizdevušā pensionāra
dzīvesbiedram vai pirmās pakāpes mantiniekam, uzsver LPF vadītāja. Pie nosacījuma, ka tiek noņemtas piemaksas par darba stāžu, kopumā valstī ir 2 200 pensionāru, kuru pensijas ir vismaz 500 latu.
Otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants LPF priekšsēdētāja Aina Verze sacīja, ka nepiekrīt valdības piedāvājumam samazināt piemaksas pensijām, jo tā būtu sociālās drošības vājināšana. Viņasprāt, viens no variantiem līdzekļu taupīšanai varētu būt pensijas griestu noteikšana strādājošajiem pensionāriem 100 latu apmērā.
Pēc sanāksmes LM A.Verze Diena.lv sacīja, ka strādājošo pensionāru jautājums bijis tiesiskas dabas, tāpēc pārrunās tika pieaicināti Tieslietu ministrijas pārstāvji. Viņi norādīja, ka šāds variants tiesiski nav iespējams, tāpēc, smagi debatējot, bija jādomā par jauniem risinājumiem, kā atrast pieprasīto 35 miljonu samazinājumu.
Kā dienas laikā teica A.Verze, sanāksmē LPF pauda viedokli, ka piemaksa bija jāsaglabā arī tiem pensionāriem, kas pensionējās vēl piecus gadus kopš jaunās sistēmas ieviešanas. "Vajadzēja pārejas periodu, jo sākumā tās pensijas arī bija ļoti mazas, tāpēc zaudētie vidēji 20 lati tiem cilvēkiem nozīmē daudz," stāsta A.Verze. Taču pret šo priekšlikumu esot iebilduši Saeimas Sociālo lietu komisijas pārstāvji.
Tā kā priekšlikumi attiecas uz šī gada budžeta grozījumiem, septembrī LPF pārrunās ar LM turpmākās ieceres pensiju politikā, kas attieksies uz nākamo gadu.
(saskaņā ar jaunāko informāciju papildināts virsrakts un 1.rindkopa)