To aģentūrai BNS pavēstīja komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene ("Jaunais laiks").
"Mēs izlasījām informatīvo vēstuli, iepazināmies arī ar Tiesībsarga likumu, kas regulē biroja darbību. Tiesībsargs Apsīša kungs ir tas, kurš nosaka gan štatus, gan atalgojumu, kā arī lemj par nepieciešamajiem padomniekiem," stāstīja Circene un piebilda, ka līdz ar to parlamentārieši neredz iespēju iejaukties tiesībsarga kompetencē.
Circene gan pieļāva, ka gadījumā, ja Saeimas prezidijs pēc iepazīšanās ar biroja darbinieku vēstuli uzskatīs par nepieciešamu sīkāk izvērtēt situāciju, cilvēktiesību komisija šajā darbā iesaistīsies.
Deputāte arī atgādināja, ka tiesībsargs var un katru gadu regulāri arī ziņo gan parlamentam, gan Valsts prezidentam par biroja darbu. Tā kā 2008.gada ziņojums nav bijis iesniegts komisijā un vēl arī nav uzklausīts Saeimas sēdē, tad arī no tā secinājumus parlamentārieši nevar izdarīt.
Jau vēstīts, ka Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība uzskata, ka ombudam Romānam Apsītim ir jāatkāpjas no amata, jo "tiesībsargs nav neatkarīgs savā darbībā, Tiesībsarga birojā tiek izšķērdēti valsts budžeta līdzekļi, kā arī notiek izrēķināšanās ar darbiniekiem, kas pret to iebilst", teikts paziņojumā medijiem.
Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunais laiks") jau norādījuši, ka konflikts Tiesībsarga birojā ir jārisina Saeimai, jo tā apstiprina tiesībsargu amatā.
Zatlers gan paudis neapmierinātību ar to, ka Apsītis nav ieradies uz 18.jūnija Saeimas sēdi, kurā viņam bija jāsniedz pārskats par Tiesībsarga biroja darbību.
Savukārt premjers atzinis, ka nav pieļaujama ilgstoša situācija, ka starp biroja darbiniekiem un vadītāju ir savstarpēja neuzticība un būtiskas pretrunas, vienlaikus aicinot Tiesībsarga biroju neatliekami veikt izdevumu samazināšanas un biroja funkciju optimizēšanas pasākumus.
Skeptiski par Tiesībsarga biroja darbinieku vēstuli izteicies arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība), vienlaikus uzsverot, ka jebkādi lēmumi par nepieciešamību izvērst tālāku diskusiju var tikt pieņemti tikai pēc rūpīgas iepazīšanās ar situāciju.
"Neesmu vēl redzējis, tādēļ nevaru komentēt.. Katrā ziņā vēstule nav pamats iecelt vai atcelt valsts amatpersonu," sacīja Daudze, apstiprinot, ka ar dokumentu varētu iepazīties ne ātrāk kā pirmdien. Viņš uzsvēra, ka debatēm par amatpersonas atsaukšanu ir "jābūt nopietnam iemeslam", vienlaikus arī atgādinot, ka tas tomēr ir visas Saeimas balsojums.
Saeimas priekšsēdētājs arī pieļāva, ka šāda Tiesībsarga biroja darbinieku nostāja varētu būt radusies arī kāda iekšēja konflikta dēļ.
"Jebkurā kolektīvā un iestādē vienmēr ir arī kādas iekšējas nesaskaņas," pārdomās dalījās parlamenta spīkers. Viņš apliecināja - ja vēstulē parlamentārieši saskatīs pamatotu argumentāciju un diskusijas būs nepieciešamas, tās, visticamāk, būs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Juridiskās komisijas kompetencē.