Dālderis neesot rosinājis
Priekšlikumu par alkohola reklāmas ierobežojumiem atbalstīja desmit tautas kalpi, pret to bija 60, bet 18 deputāti atturējās.
Patlaban alus un vīna reklāma ir atļauta visu diennakti, taču kultūras ministrs Ints Dālderis un atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosināja, ka turpmāk šos alkoholiskos dzērienus drīkstēs reklamēt tikai no pulksten 22 līdz 7. Kultūras ministra preses sekretāre Inese Kreicberga aģentūrai BNS gan norādīja, ka šīs ierosmes autors nav bijis Dālderis, kā tas kļūdaini minēts likumprojekta redakcijā un līdz ar to tiek atspoguļots medijos, bet gan Nacionālā radio un televīzijas padome.
Komisijas priekšlikumu, kas praktiski bija precizēta sākotnējā priekšlikuma redakcija, atbalstīja teju visa partijas "Pilsoniskā savienība" frakcija, izņemot Vairu Paegli, kura atturējās, un Ilmu Čepāni, kura nebalsoja vispār. Tāpat par šādu ierobežojumu bija trīs partijas LPP/LC deputāti - Inese Šlesere, Inta Feldmane un Dzintars Jaundžeikars, kā arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Pauls Putniņš. Par balsoja arī deputāte Sarmīte Ķikuste ("Jaunais laiks", JL), kura bija autore Saeimas negaidīti atbalstītajam priekšlikumam par alkohola tirdzniecības aizliegumu 1.septembrī.
Pret alus un vīna reklāmas raidlaika ierobežojumiem iestājās teju visas partijas, tikai JL frakcija gandrīz pilnā sastāvā, izņemot Ķikusti, balsojumā atturējās. Atturējās arī "tēvzemietis" Māris Grīnblats, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS).
Debates karstas
Debatēs pirms balsojuma neatkarīgais deputāts Dzintars Ābiķis gan pieļāva, ka "varbūt komisija ar šo ierosmi ir gribējusi ko labu panākt, bet patiesībā vēršas pret Latvijas alus ražotājiem" - pret "Aldari", "Tērveti" un "Cēsu alu". Viņaprāt, aizliedzot dienā reklamēt alu, iedzīvotāji vairs redzēs tikai ārvalstu ražojuma reklāmas, ar ko pilns ir ārzemju telekanālu ēters dažādu sporta sacensību translāciju laikā.
LPP/LC pārstāvis Oskars Kastēns šo priekšlikumu nodēvēja par likumdošanas brāķi, savukārt "tēvzemietis" Dzintars Rasnačs aicināja kolēģus rūpīgi izvērtēt, "no kurienes šai ierosmei aug kājas". Viņš pauda cerību, ka šīs idejas autori priekšlikumu virzījuši, jo neapzinās, ka tādējādi lobē dažādas ārvalstu alus ražotāju kompānijas, piemēram, "Heineken".
Ironiskāks savos komentāros bija deputāts Kārlis Leiškalns (Tautas partija), paužot atbalstu savam "divreiz bijušajam partijas biedram" Ābiķim, bet aicinot neatbalstīt cita bijušā partijas biedra - Dāldera - vārdā iesniegto priekšlikumu un cilvēktiesību komisijas viedokli. "Jo ir morāle un ir pseidomorāle jeb moralīze. Es ļoti aicinu deputātus neuzņemties šo moralizēšanu," sacīja Leiškalns, paužot pārliecību, ka tas tiešām nekāda veidā neietekmēs alus patēriņa daudzumu.
"Ja mēs gribam pa īstam karot ar alu, tad pirmais, kas mums jāpieņem kā likums, ka visi alus dārzi Latvijā ir jāapklāj ar melnu palagu, jo televīzijā viņi to alu var rādīt cik grib - man pat neslāpst. Bet tajā mirklī, kad es ieraugu šeit pat Doma laukumā, pilsētas sirdī, dzeram norasojušu alus glāzi, tad mana ciešā apņēmība nelietot vairs šo dziru, kas mani padara resnu un reizēm pat dumju, sabrūk," atzinās tautas kalps. Līdz ar to Leiškalns aicināja kolēģus nemoralizēt un nepieņemt lietas, kas radītu blakus problēmas, turklāt neradot nevienu pozitīvu efektu. "Tā ka es aicinu neatbalstīt Circenes kundzes vadīto komisiju, lai gan par Circenes kundzi pašu es esmu gatavs stāvēt un krist," vēl piemetināja deputāts.
Pret šādu ierosinājumu asi iebilduši alus ražotāji, kā arī telekompāniju, reklāmas un sporta sfēras pārstāvji, norādot, ka reklāmas ierobežojumi šīm jomām radīs būtiskus zaudējumus.
Likumprojektu kopumā atbalsta vairāk
Pēc ilgstošām debatēm tomēr parlamentārieši otrajā lasījumā atbalstīja jauno Elektronisko mediju likumprojektu, par kura savlaicīgu nepieņemšanu galīgajā lasījumā Latvijai draud lielas finansiālas sankcijas. Par likumprojektu balsoja 84 deputāti, pret bija divi, bet atturējās pieci tautas kalpi.
Atturējās visa partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija, bet pret jauno regulējumu balsoja divi "tēvzemieši" - Imants Kalniņš un Pēteris Tabūns. Otrajā lasījumā gan atbildīgā komisija, gan parlaments kopumā neatbalstīja visai daudz šā politiskā spēka pārstāvju iesniegto priekšlikumu.
Likumprojekta otrajam lasījumam bija sagatavoti vairāk nekā 350 priekšlikumi, un tautas kalpi no dažādām frakcijām jau iepriekš bija pauduši stingru apņēmību plenārsēdē uzstāties par ne vienu vien no jaunajā regulējumā esošajiem nosacījumiem.
Jauns likums nepieciešams, lai noteiktu Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības, veidošanas, reģistrācijas un uzraudzības kārtību atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju attīstības tendencēm un ES prasībām.
Elektronisko mediju likums paredz nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas pieejamību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem. Ar to iecerēts arī veicināt sabiedrības integrāciju, īstenojot Valsts valodas likuma prasības, un sekmēt latviešu valodas kā valsts valodas saglabāšanu un lietošanu. Vienlaikus tiek paredzētas tiesības medijos lietot arī mazākumtautību un citas valodas.
Regulē valsts valodas lietošanu
Likumprojekts paredz, ka turpmāk Latvijas medijos demonstrējamās filmas jāieskaņo, jādublē vai tām jānodrošina subtitri valsts valodā. Šie nosacījumi gan neattieksies uz retranslāciju, kā arī tām filmām, kuru mērķauditorija ir Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un jaunāko klašu skolas vecuma bērni vai kuras izplata satelīttelevīzijā un kuru mērķauditorija nav Latvijas iedzīvotāji.
Televīzijas raidījumiem svešvalodās savukārt būs jānodrošina subtitri latviešu valodā. Šī prasība neattieksies uz tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumiem, kā arī retranslāciju un satelīttelevīzijā izplatītajām programmām, kuru mērķauditorija nav Latvijas iedzīvotāji.
Sabiedriskās televīzijas svešvalodās veidotajos un izplatītajos ziņu raidījumos gan būs jānodrošina ziņu kopsavilkums valsts valodā slīdošā lentē.
Reorganizēs NRTP
Lai atvieglotu administratīvās procedūras, turpmāk elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem plānots izsniegt tikai divu veidu licences - apraides atļaujas un retranslācijas atļaujas. Apraides atļaujas piešķirs tiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri paši veido un izplata programmas, savukārt retranslācijas atļaujas saņems tie, kuri retranslēs citu sagatavotās programmas. Patlaban plašsaziņas līdzekļu licencēšanai tiek izsniegtas apraides, retranslācijas un citas speciālās atļaujas.
Pašreizējo Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTVP) plānots aizstāt ar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), kas arī būs pilntiesīga autonoma institūcija. Tā pārstāvēs sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzraudzīs, lai to darbībā tiktu ievērotas likumu prasības. Līdzīgi kā jau patlaban jaunajā padomē darbosies pieci Saeimas vēlēti locekļi. Savukārt, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību mediju attīstības jautājumos, tiks veidota arī sabiedriskā konsultatīvā padome. Šajā padomē darbosies nozares profesionāļi, kuri piedalīsies sabiedriskā pasūtījuma un mediju nozares attīstības stratēģijas izstrādē.
Jauns sabiedriskais pasūtījums
Parlamentārieši arī vienojušies par jaunu sabiedriskā pasūtījuma jēdzienu - sabiedriskā pasūtījuma uzdevums būs veicināt cilvēktiesību un pamattiesību realizāciju, sekmēt demokrātijas un ētikas principu nostiprināšanos, nodrošināt objektīvu un neatkarīgu ziņu, kā arī analīzes un komentāru veidošanu. Tāpat sabiedriskajam pasūtījumam būs jāparedz programmas mazākumgrupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jānodrošina atbildīga un ilgtspējīga žurnālistika.
Sabiedriskā pasūtījuma izpilde arī turpmāk būs uzdevums sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tomēr daļu pasūtījuma jaunā padome varēs konkursa kārtībā nodot citiem nacionālajiem vai reģionālajiem medijiem, kuru programmas bez maksas būs pieejamas skatītājiem un klausītājiem. Par sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izpildes kvalitāti atbildīgs būs medija galvenais redaktors, kuru padome iecels uz pieciem gadiem.
Sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem valsts budžeta finansējums tiks noteikts ar mērķi - ikgadējā sabiedriskā pasūtījuma izpildei, infrastruktūras nodrošināšanai un plašsaziņas līdzekļu attīstībai.
Jaunais likums regulēs arī televīzijas apraidi ciparu jeb digitālajā formātā. To savukārt nodrošinās Ministru kabineta izvēlēts komersants.
Likumprojekts izstrādāts, parlamentāriešiem sadarbojoties ar NRTVP, Saeimas Juridisko biroju, kā arī nozares pārstāvjiem.