Pēc viņa vārdiem, nākamo aizdevuma daļu Latvija varētu saņemt jūlijā, taču tas lielā mērā būšot atkarīgs no pašiem. "Mums vēl daudz kas jādara. Un, ja būs jāsamazina izdevumi, mēs to izdarīsim un atradīsim kur, un tas nāks Latvijai tikai par labu."
E.Repše gan arī atzina, ka ir domāts par "plānu B". "Un, ticiet man, valstis ir pārdzīvojušas daudz grūtākus brīžus nekā mēs, pat, ja nesaņemsim aizņēmumu," norādīja ministrs un piebilda, ka aizdevuma nesaņemšana gan var kaitēt un traucēt attīstībai, līdz ar to šāds scenārijs būtu ļoti nelabvēlīgs un nevēlams.
Ja labi izdosies "tikt galā" ar darbu, gatavojot šī gada valsts budžeta grozījumus 2.lasījumam Saeimā, un piepildīsies prognozes par
straujāku atkopšanos, šodien valdībā apstiprinātie grozījumi, viņaprāt, varētu būt pēdējie šogad. "Ja nē, tad griezīsim vēlreiz."
Lielākoties E.Repše esot apmierināts ar apstiprinātajiem budžeta grozījumiem, jo tas "ir solis pareizā virzienā" un paredz aptuveni 281 miljona latu izdevumu samazināšanu. Ministrs gan atzīst, ka šis solis ir nepietiekams, tāpēc viņš priecāšoties strādāt ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) ekspertiem pie tālāka samazinājuma uz 2.lasījumu.
Kā atzina ministrs, ekonomika krīt daudz straujāk nekā prognozēts, taču esot arī labā ziņa - straujais kritums, visticamāk, nozīmē arī ļoti strauju atkopšanos. E.Repše atsaucās uz ekspertu teikto, ka tagad pasaules ekonomika tiek tik labi stimulēta masviedā, ka pēc šī dziļā krituma var sekot negaidīti straujš uzplaukums tuvākajos gados. "Varbūt esam šobrīd lielākajā dziļākajā tumsā pirms rītausmas," situāciju raksturoja politiķis.
Vaicāts, vai iekšzemes kopprodukta krituma prognoze mainīta, jo beidzot paši saprata, ka 12,9% kritums nav reāls, vai tomēr SVF un EK uz to norādīja, E.Repše teica: "Ej nu sazini, kura prognoze bijusi reāla. To redzēsim gada beigās, tas ir atkarīgs no tā, kad šis straujas kritums, V veida kritums, atkal pāraugs straujā pieaugumā. Grūti prognozēt, vai tas notiks mēnesi pirms šī gada beigām vai mēnesi pēc šī gada beigām, bet kaut kad tas notiks."
Viņš gan atzina, ka starptautiskos aizdevējus neapmierina patlaban plānotais deficīts 9% apmērā. Viņi brīdinājuši, ka vēl trīs pozīcijas varētu palielināties – pašvaldības varētu beigt gadu ar lielāku deficītu nekā plānots, iespējams, vairāk finansējuma vajadzēs sociālās stabilitātes nodrošināšanai, un, treškārt, patlaban aizdevēji neļaušot ieskaitīt budžeta ieņēmumos otrā pensiju līmeņa pārbīdi uz pamatbudžetu. "Bet es domāju, ka mēs šobrīd esam konstruktīvā stadijā ar kreditoriem, sarunu tonis visumā ir ļoti kompetents un profesionāls. Es domāju, ka mēs strādāsim turpmāko nedēļu divas, lai vienotos par tādu krīzes dziļākā punkta pārvarēšanas scenāriju, kas ļautu saņemt turpmāku finansējumu," pārliecināts bija E.Repše.
Galīgos plānota budžeta deficīta skaitļus, kā arī jomas, kurās varētu samazināt izdevumus vēl, viņš atturējās nosaukt.
Vaicāts, kāpēc šāds budžets jāiesniedz Saeimā, viņš atzina, ka tas varbūt ir nepietiekams, bet tas ir solis pareizā virzienā, ir samazināti izdevumi pāri līmenim, ko atsevišķi ministri uzskatīja par neiespējamu. Turklāt, viņaprāt, šī budžeta pakete rada pamatu tālākam samazinājumam.
Runājot par pensiju samazināšanu, viņš norādīja, ka šīs valdības politika bija aizsargāt pensijas un citas sociālās funkcijas un "šobrīd" nekas nemainās. Vaicāts, kas notiks rīt, E.Repše pauda viedokli, ka politika nemainās, un arī kolēģi no SVF norādījuši, ka sociālā aizsardzība ir ļoti svarīgs faktors.
Vaicāts, vai var, liekot roku uz sirds, pateikt, ka pēc 6.jūnija, proti, vēlēšanām, pensijas netiks samazinātas, viņš norādīja, ka pensijas Latvijā jau tā ir pietiekami zemas, tāpēc viņš neredzot kādu iespējamu rīcību pazemināšanas virzienā, it īpaši, ja vēl nav samazināti valsts administratīvie un citi nelietderīgie tēriņi.
E.Repše stāstīja, ka patlaban Finanšu ministrijā tiek izmeklēts jautājums par to, kas izplatījis informāciju plašsaziņas līdzekļiem par iespējamo pensiju samazināšanu. Ministrs uzsvēra, ka tas nav pat jautājums, ko valdība vai augsti ierēdņi ir nodevuši izskatīšanai, runa esot par vēstuli no tautas ar daudziem ierosinājumiem par dažādām iespējām, kā taupīt līdzekļus. Viens no tiem bijis šāds. Vēstule novirzīta tālāk apstrādei un atbildes gatavošanai, un, "ja kāds, izmantojot tādu materiālu, izlēmis, ka var šobrīd veidot politiku, tas ir ļoti skumji un neliecina par Finanšu ministriju kā par ļoti uzticamu partneri nopietnām politiskām sarunām", teica E.Repše. Šāds jautājums neesot apspriests pat hipotētiskā līmenī.
Ja izdosies atrast vainīgo, viņš tikšot saukts pie atbildības, taču ne vienmēr varot vainīgo tik viegli noķert pie rokas. 'Dažādas baumas un hipotēzes, protams, cirkulē, bet es neesmu tas cilvēks, kas gribētu sodīt kādu, nepārliecinoties par viņa vainu," teica E.Repše.