Sarunas laikā galvenā uzmanība tika veltīta kopīgai rīcībai noteikto prioritāšu sasniegšanai. Rasnačs uzsvēra, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešama sistēmiska pieeja, lai visas iesaistītās institūcijas ar aktīvu rīcību kopīgi nodrošinātu bērna labāko interešu ievērošanu. Tikpat svarīgs ir darbs ar medijiem un sabiedrības iesaistīšanās, tās uzticības palielināšanās valsts institūciju darbam, atzina tieslietu ministrs.
Savukārt VBTAI priekšniece Ilona Kronberga uzsvēra, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā valsts pārvaldes iestāžu funkcijas ir decentralizētas, tāpēc ir ļoti svarīgi izveidot efektīvu sadarbības sistēmu starp visām iesaistītajām institūcijām, lai nodrošinātu katra bērna tiesību un interešu aizsardzību.
Tieslietu ministrs un VBTAI priekšniece vienojās, ka galvenie sadarbības virzieni būs Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzība ārvalstīs, tostarp valsts atbalsts juridiskās palīdzības saņemšanai tiesisko problēmu risināšanai, kas saistītas ar bērnu aprūpes tiesībām, kā arī procesuālās aizsardzības uzlabošana, īpaši no vardarbības un dzimumnoziegumiem cietušajiem nepilngadīgajiem.
Sarunas laikā tika aktualizēts arī jautājums par Latvijas bāriņtiesu pārstāvju efektīvāku iesaistīšanos pārrobežu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kad Latvijas ģimenes nonāk ārvalstu sociālo dienestu redzeslokā un nepieciešams atrast labāko risinājumu bērnu interešu nodrošināšanai, piemēram, nodot viņus radinieku un tuvinieku aprūpē Latvijā.