Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Raidījums: Melngailis turpinās vadīt "Parex banku"

"Parex bankas" prezidents Nils Melngailis darbu bankā turpinās, lai gan martā viņam piedāvāts atalgojuma samazinājums un jaunais darba līgums neesot šķitis pievilcīgs, liecina LTV raidījuma "De facto" rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.Raidījums vēstīja, ka līdz pat šai nedēļai pastāvēja iespēja, ka Melngailis savas attiecības ar banku pārtrauc un no maija vairs nav bankas prezidents.

Melngailim, kā arī citiem bankas vadības pārstāvjiem jau martā piedāvāts jauns darba līgums un ar atpakaļejošu datumu (no 1.janvāra) samazināta alga par 30%. Tas nozīmē, ka Melngailis iepriekšējo 12 tūkstošu latu vietā tagad saņems 8400 latus pirms nodokļu nomaksas un atmaksās daļu no gada sākumā saņemtās lielākās algas."Parex bankas" padomes loceklis Juris Vaskāns atzina, ka šobrīd vienošanās ir panākta un Melngailis darbu bankā turpinās. Tomēr "De facto" rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka jaunos darba līgumus neviens vēl nav parakstījis, arī Melngailis ne. Galvenos iebildumus esot radījusi nevis algas samazināšana, bet gan jaunā līguma nosacījumi, kas esot visai drakoniski un neparedz tik lielas kompensācijas kā agrāk.Tomēr, ziņo raidījums, pusotru mēnesi ilgā neskaidrība – bankas vadība paliek vai iet projām - nākamnedēļ atrisināsies ar līguma parakstīšanu un Melngailis paliks bankas prezidenta amatā līdz bankas sadalīšanai.Neskaidrība ir par citiem vadošajos amatos strādājošiem bankas darbiniekim. Pirms vairāk nekā mēneša bankas padome no amata atcēla divus vadošus darbiniekus - valdes locekli Robertu Stuģi un Juridiskās direkcijas vadītāju Ļevu Voronovu – par it kā iespējamu darbošanos bijušo akcionāru Kargina un Krasovicka interesēs. Vai viņu pārkāpums pierādīts, pagaidām ziņu nav, bet uz darbu bankā ne Stuģis, ne Voronovs nenākot. Pagājušajā nedēļā no bankas aizgājis arī korporatīvo klientu apkalpošanas direkcijas vadītājs Druvis Mūrmanis.Šobrīd, kad aktīvi tiek strādāts pie bankas restrukturizācijas plāna, neskaidrības ap bankas vadību sarežģī situāciju. Arī valsts institūcijas rīcība drīzāk kavē nekā palīdz banku sakārtot. Uz to norādīts arī finanšu ministra Einara Repšes parakstītā vēstulē, kas nonākusi "De facto" rīcībā: "Šobrīd darbā ar "Parex bankas" jautājumiem ir novērojams zināms neuzticības līmenis attiecībās starp svarīgākajiem lēmuma pieņēmējiem "Parex Bankas" vadības jautājumos – Ministru kabineta locekļiem, LPA, FKTK, Latvijas Banku, Finanšu ministriju, "Parex Bankas" padomi un valdi. Papildus tam FKTK vadības publiski izteiktās norādes par "Parex bankas" vadības pasivitāti, kā arī Ministru kabineta izveidotās darba grupas locekļu strikti kritiskā attieksme pret "Parex bankas" valdes sniegtajiem priekšlikumiem, vai tās sagatavoto informāciju šobrīd veido fonu, kas liek domāt, ka bankas vadībai nav valsts pārstāvju uzticības."Repše norāda arī uz riskiem, ko var radīt nestabilā situācija ar bankas vadību: "Ņemot vērā kompetentu iestāžu sniegto informāciju, konflikta gadījumā ar bijušo Bankas vadību un akcionāriem var notikt mēģinājumi izmantot nestabilitāti Bankas iekšienē pret tās pašreizējo vadību un valsti kā lielāko akcionāru". Tas pēc būtības nozīmē, ka valsts pārstāvju savstarpējās pretrunas "iešauj kājā" valsts plānam atgūt "Parex bankā" ieguldīto naudu, banku sadalot un pārdodot.Repše vēstulē aicina visus vienoties attieksmē pret "Parex bankas" vadību: vai nu atlaižam vai arī paturam un beidzam kritizēt, jo traucē bankas restrukturizāciju. Raidījums norāda, ka atlaišanai viens no piedāvātajiem scenārijiem ir publiski kritizēt bankas vadību, lai to atlaižot varētu neizmaksāt kompensācijas.Procesu bremzē, iespējams, arī "Parex bankas" bijušie akcionāri Kargins un Krasovickis, jo bankas sadalīšana varētu nozīmēt, ka nāksies zaudēt gan bankā ieguldīto, gan katru mēnesi procentos par depozītu saņemto naudu. Šobrīd depozītu procentos abi kungi un viņu radinieki saņemot ik mēnesi ap 380 tūkstošiem latu, vēsta "De facto".Savukārt valsts savu attieksmi pret bijušajiem akcionāriem tā arī nav noformulējusi. "Parex bankas" padomes loceklis Juris Vaskāns skaidro, ka bankas padomē nav skatīts jautājums par tiesvedību pret bijušajiem akcionāriem. Tomēr "De facto" rīcībā ir informācija, ka kādam juristu birojam ir uzdots izpētīt iespējas vērsties ar prasību pret Karginu un Krasovicki.Tikmēr bankas restrukturizācija virzās uz priekšu ar grūtībām. Vēl ar vien nav skaidrs, kas dibinās jauno banku – valsts vai privatizācijas aģentūra, kā arī citas detaļas. Tikmēr pati banka apstiprinājusi savu 2010.gada budžetu "plānam B", ja gadījumā restrukturizācija tomēr nenotiek. Pēc neoficiālas informācijas šādā gadījumā bankas zaudējumi par 2010.gadu varētu būt vairāk nekā 100 miljoni latu. Vaskāns gan uzsver, ka bankas restrukturizācijas noteiktu notiks un "plāns B" nepiepildīsies.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas