Pētījums: HIV/AIDS ārstēšana Latvijā dārgākā Baltijā
Dzīvojam lepnāk, nekā varam atļauties, — šāds secinājums izriet no šonedēļ publiskotā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījuma par HIV/AIDS ārstēšanu un zāļu pieejamību Latvijā. Starptautiskie eksperti secinājuši, ka Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) speciālisti bieži nepamatoti piemēro dārgākus medikamentus un procedūras, nekā vajadzētu. Tādējādi HIV/AIDS ārstēšana izmaksā dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā.
Klibo arī valsts politika, jo izrādās, ka līdz šim neviena valsts iestāde nevērtēja, vai par zālēm nepārmaksājam. Par zāļu iepirkumiem atbildīgo iestāžu primārais mērķis bija procedūru ievērošana, nevis lētākas cenas iegūšana. PVO atzinusi, ka nav efektīvi rīkot zāļu konkursu, kur ir atsevišķu firmu monopolprodukti. Ieteikums ir vienoties un mēģināt panākt lētāku cenu pa tiešo ar ražotāju, nevis rīkot iepirkumu un vēl maksāt lieltirgotājiem par piegādi.
Lai pārskatītu pašreizējo ārstēšanas sistēmu, kā arī rosinātu nepieciešamās izmaiņas likumos, Zāļu cenu valsts aģentūrā (ZCVA) izveidota darba grupa, kurai līdz 1.jūlijam jāizstrādā turpmākais rīcības plāns.
Ārsti PVO nepiekrīt
PVO ekspertu galvenais uzdevums bija izvērtēt, cik efektīva ir pašreizējā HIV/AIDS ārstēšanas sistēma Latvijā, un norādīt pozīcijas, kur iespējams ietaupīt. Šādu uzdevumu tā pērn saņēma no Veselības ministrijas, kas krīzes apstākļos meklēja, kā ietaupīt. LIC draudēja, ka naudas samazināšanas gadījumā daļa pacientu paliks bez zālēm. Šogad HIV/AIDS ārstēšanai no valsts budžeta piešķirti 2,1 miljons latu, kas ir par 26% mazāk nekā pērn. Ārstēšanu saņem 313 pacientu.
No PVO pētījuma izriet, ka LIC pēdējos gados izmantojis daudz jaunu un dārgu medikamentu, ko varēja aizvietot ar lētākiem un tādējādi apkalpot vairāk pacientu. Eksperti uzskata, ka mēs nepamatoti ātri pārejam uz tā saukto otro ārstēšanas rindu, kurā jau izmanto stiprākus un dārgākus medikamentus. Cenu atšķirības starp pirmo (vājāko) un otro rindu ir vidēji 4000 latu gadā. LIC arī bieži "nepamatoti" veic testus, lai noskaidrotu, vai pret konkrētajiem medikamentiem nav izveidojusies imunitāte. Vidēji viens tests izmaksā 250 latu. Ieteikums ir arī izmantot mazāk dažādu zāļu kombināciju, lai samazinātu nepieciešamo medikamentu skaitu.
LIC mediķi Dienai skaidroja, ka par šādiem PVO secinājumiem ir "sarūgtināti", jo pārmetumi esot nepamatoti. Konkrētais PVO eksperts LIC pavadījis vien pusi dienas, noskatījies ārstu prezentācijas un no tā izdarījis secinājumus.
Ārste Indra Bērziņa uzskata, ka nepieciešams izvērtēt katru pacientu atsevišķi, lai secinātu, cik pamatota bijusi pāreja uz dārgākiem medikamentiem. Viņas kolēģe Indra Zeltiņa domā, ka PVO atzinumus drīzāk varētu uztvert kā izdzīvošanas rekomendāciju krīzes apstākļos. Turklāt LIC jau kopš pagājušā gada rudens esot pārskatījis daudzu pacientu ārstēšanas kursus un piemērojis lētākas zāles.
"Jā, var jau teikt, kādēļ agrāk neizrakstījām lētākas zāles, bet šeit nostrādā cilvēcīgais faktors. Ja pie manis atnāk māmiņa ar zīdaini un stāsta, ka viņai no lētākām zālēm reibst galva un viņa baidās izmest no rokām bērnu, man gribas viņai izrakstīt dārgākas zāles bez šādām blaknēm," norāda LIC ārste Inga Januškēviča.
LIC mediķi nenoliedz, ka naudas trūkuma dēļ daļai pacientu tiekot atteikta ārstēšana, taču tie esot gadījumi, kad situācija neesot kritiska un bez zālēm kādu laiku vēl iespējams iztikt. LIC lēš, ka HIV/AIDS ārstēšana būtu nepieciešama vēl vismaz 700—1200 cilvēkiem. Vairākums no tiem gan ir atkarīgi no narkotikām un alkohola un ārstniecības programmu pārtraukuši paši. PVO iesaka šādos gadījumos ārstēšanu apvienot ar programmu, kas palīdz atbrīvoties arī no atkarības.
Jāmaina valsts politika
PVO pētījums arī rāda, cik nesaimnieciski HIV/AIDS zāļu iepirkumu jautājumā rīkojusies valsts. Līdz šim nepieciešamo zāļu sarakstu sastādīja LIC, bet konkursus organizēja Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA). Abas iestādes iepirkumiem piegāja formāli, neinteresējoties, vai nav iespējams zāles iegūt lētāk. Pašreiz šī iepirkumu kārtība tiek pārskatīta. PVO iesaka palielināt zāļu paralēlo importu, kas nozīmē — konkrētā ražotāja zāles iepērk no citas valsts, kur tās maksā lētāk.
Vēl viens variants būtu tā dēvēto pēcpatentu zāļu (ģenēriķu) plašāka izmantošana. Ģenēriķus ražo, kad beidzas oriģinālo zāļu patents, tādēļ tās ir krietni lētākas.
Ņemot vērā Latvijas mazo tirgu, daudz efektīvāk būtu arī zāles mēģināt iepirkt pa tiešo no ražotāja, nevis caur starpniekiem konkursā. PVO norāda, ka Latvijā HIV/AIDS ārstēšanai izmanto dārgākos medikamentus Baltijā. Cik dārgāki tie ir, gan nav norādīts. Izrādās, šādu cenu salīdzinājumu nav veikusi neviena valsts iestāde un pie tā patlaban strādā ZCVA. Šāds cenu salīdzinājums būtu noderīgs sarunās ar zāļu ražotājiem.
***
Kā vērtējat PVO atzinumus?
Baiba Rozentāle, LIC vadītāja
Es nenosaku zāļu cenu un nezinu, cik tās maksā citās valstīs. Konkursus organizēja VOAVA, mēs esam tikai mediķi. PVO eksperti neiedziļinājās katra pacienta vēsturē, tādēļ nevar izdarīt secinājumus par ārstēšanas pamatotību. Mēs nevaram piemērot lētākas zāles, ja tās pacientam nepalīdz. Vai jūs uzskatāt, ka vajag nepareizi ārstēt 700 pacientu, vai pareizi 200—300?
Aiga Rūrāne, PVO vadītāja Latvijā
Galvenie secinājumi ir vairāki. 60% no piešķirtās naudas tiek tērēta ārstēšanai, bet niecīga daļa profilaksei. Programmas mērķis jau ir samazināt HIV/AIDS izplatīšanos.
Salīdzinot ar Eiropu, mums vidēji ir dārgākas cenas, tādēļ jādomā par ģenēriķu ievešanu. Jāpārskata likumdošana, lai varētu vairāk ievest medikamentus no citām valstīm.
Daiga Behmane, ZCVA vadītāja
Ārsts vienmēr gribēs strādāt ar labākajiem medikamentiem, un to viņam nevar pārmest. Bet, ja valsts par to maksā, tad visās jomās jābūt vienlīdzības principam. Mēs diemžēl neesam tik bagāti un nevaram atļauties dārgākās zāles, tādēļ jāpārskata, ko lietojam.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.