Plaši pārstāvēti, pensionāri trešdien Saeimas deputātiem pauda negatīvu nostāju pret plašajiem grozījumiem pensiju likumā. Latvijas Pensionāru federācijas un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji trešdien bija aicināti uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kur grozījumi likumā tiek gatavoti pirmajam lasījumam.
Pensionāri arī pauda sašutumu par vairāku tūkstošu latu lielo Andra Bērziņa (Zaļo un zemnieku savienība), kas izvirzīts Valsts prezidenta amatam, pensiju.
Federācija nepiekrīt pensiju piemaksu noņemšanai no 2012.gada un iestājas par to saglabāšanu arī turpmāk. Pensionāri uzskata, ka ir jādomā par ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu, bet nākotnē pensijas vispār nebūtu jāapliek ar nodokļiem. Ir jāatjauno pensiju indeksācija, kam varētu būt diferencēta pieeja. Pensionāru nevalstiskās organizācijas ir kategoriski pret priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju atcelšanu augstā bezdarba līmeņa dēļ.
"Pensionāri vairs nelūdz, bet prasa," komisijas sēdē uzsvēra federācijas līdere Aina Verze.
Sēdes laikā pensionāri iebilda arī pret daudziem citiem priekšlikumiem, norādot uz veco ļaužu nožēlojamo stāvokli, jo daudziem pensijas apmērs mēnesī nav pat 200 latu.
Pensionāre no Daugavpils norādīja, ka Latgalē visi ir sašutuši par Valsts prezidenta amata kandidāta Bērziņa pensijas apmēru.
"Latgalē tas ir radījis sašutumu – pensijā saņemt piecus tūkstošus latu. Viņa labumā nonākuši 250 tūkstoši latu, kas ir paņemti no mums visiem. Kā mums dzīvot ar 150 latiem mēnesī," jautāja sieviete no Latgales.
Labklājības ministre Ilona Jurševska paskaidroja, ka pasākumi nepieciešami sociālās sistēmas ilgtspējai. Pēc viņas teiktā, radikālas reformas sistēmā nav plānotas, bet ir jārēķinās ar sociāli ekonomisko situāciju.
Jau ziņots, ka, risinot ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, likumprojekts paredz paaugstināt pensionēšanos vecumu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana iecerēta pakāpeniski, proti, no 2016.gada ik gadu to paaugstinot par pusgadu, līdz 2021.gadā tiek sasniegts 65 gadu vecums.
Likumprojekts paredz arī no 2016.gada paaugstināt tiesību uz valsts vecuma pensiju iegūšanai nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem. Vienlaicīgi ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tām personām, kurām ir tiesības pensionēties piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma, ja izpildīti pārējie nosacījumi tiesību iegūšanai (piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētajām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem).
Plānots, ka no 2014.gada 1.janvāra piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas izmaksās no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, tādējādi atslogojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu no minētajām izmaksām, kas nav balstītas uz apdrošināšanas iemaksām.
LM izstrādātie grozījumi paredz vēl vairākas izmaiņas likumā "Par valsts pensijām".