Jaunsleinis žurnālistiem apstiprināja, ka sēdē sniedzis aktuālo informāciju, tomēr nekādas konkrētas vienošanās vai lēmumi nav sekojuši, jo aizdevēji atkal pieprasījuši papildus informāciju, kura nu viņam esot jāvāc no pašvaldībām.
Aizdevēji neticot, ka pašvaldības arī turpmāk būšot tikpat fiskāli atbildīgas, kā krīzes smagākajā posmā, tāpēc pieprasīti dati par pašvaldību tēriņiem gada pēdējos mēnešos.
Kad varētu tikt pieņemti kādi lēmumi un panāktas vienošanās, piemēram, par svarīgo iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali, Jaunsleinis nevarēja pateikt, jo kamēr atradies vadības un aizdevēju sarunās, nekas tāds neesot pieminēts.
"Mums klātienē to nepateica," atzina Jaunsleinis.
Pēc viņa domām, aizdevēji vienkārši vēloties pašvaldībām uzlikt lielāku konsolidāciju, kam motivācija gan netiekot sniegta.
Jau ziņots, ka pagājušajā piektdienā tika panāktas pirmās vienošanās par budžeta konsolidācijas pasākumiem, bet šodien sarežģītās sarunās ar pašvaldībām panākta vienošanās, ka tās nākamgad varētu saņemt 81% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, bet 19% nonāks valsts budžetā, šodien tikšanās laikā konceptuāli vienojās valdība un pašvaldības. Šim variantam gan vēl būs jāsaņem aizdevēju akcepts.
Pašlaik pašvaldības saņem 82% no IIN ieņēmumiem, bet valdība vēlas šo daļu samazināt, "lai pašvaldības solidāri ar valsti uzņemtos budžeta konsolidācijas pasākumus". Budžeta tapšanas gaitā tika spriests, ka pašvaldību daļa IIN varētu tikt samazināta līdz pat 77%.
Ja vienošanās ar aizdevējiem netiks panākta, IIN sadalījums nākamgad varētu būt 80% pašvaldībām un 20% valsts budžetā, valstij turpinot finansēt sociālā tīkla pasākumus.