Latvijas politiskā galma smalkie rituālu piepratēji, ZZS, aizvadītajā nedēļā izvērsās vēdeklīšu virināšanā saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Mazliet patielējušies, tomēr godīgi nosēdēja LU aulā, klausoties Rīgas pils pašreizējā iemītnieka lielo runu. Tad tomēr pavēstīja (Brigmanis), ka diez vai Zatleram izdosies iegūt Saeimas uzticību vēlēšanu pirmajā kārtā. Visbeidzot nedēļas nogalē noslēpumainos mājienus padarīja vēl spilgtākus, ierunājoties (Vējonis), ka Zatleram varētu būt sīva konkurence ar Sudrabu. Pilnai laimei intrigas uzturēšanai savu artavu deva PLL, izprovocējot politiskos konkurentus uz komentāriem un asprātībām. Īsi sakot, tiek darīts viss, lai prezidenta vēlēšanas nenotiktu tā, kā runā aicināja Zatlers: sabiedrībai saprotami. Rodas iespaids, ka politiskā elite par spīti pašu solītajam tā īsti nepieņem, ka tik svarīgos jautājumos šāda kaitēšanās ir nevietā.
Šāda māžošanās pašu statusa nogurdinātu firstiņu un markgrāfiņu stilā izpaužas arī citviet. Gribam firziķus decembrī! Ko nozīmē - kasē nav naudas?! Tā nav mūsu problēma! Apsolām ģimenes valsts pabalstu sistēmu nemainīt, bet nav mūsu daļa, kur naudu ņemt. Kroņprincis Urbanovičs vēl nesen dārdināja, ka drīz sēdīsies tronī, jo cik tad ilgi šīs nejēdzības var ciest. Nu izrādās, ka viņš nekur nesteidzas, jo iepatikusies padzīvojuša Hamleta loma - stāvu stūrī, rūgti smaidu un laiku pa laikam izmetu drūmus vārdu savirknējumus (rau, atkal jau apsver Biškeku, tikai nelielu).
Šī kaitēšanās bija vērojama pat Saeimas plenārsēdē, kad vieni izlikās nesaprotam, ko saka otri jautājumā par valodas prasībām darba tirgū. Nacionālais flangs nenoguris atsaucās uz reālu situāciju, ka no reģiona atbraucis jauns cilvēks, kas krievu valodu objektīvi zina vāji, tiek diskriminēts Rīgas darba tirgū, kur darba devējs to prasa. Flanga pretinieki nevis atbildēja, ko šādiem cilvēkiem darīt (ja neskaita emigrēšanu), bet klāstīja neapšaubāmas patiesības, cik bagāts ir cilvēks, kurš zina vairākas valodas, cik ļoti ārvalstu investori mīļo mūsu darba spēka valodu zināšanas. Es tev par konkrētu problēmu, tu man - par to, ka Zeme ir apaļa. Un abas puses apmierinātas.
Saguris aizvadītajā nedēļā izklausījās arī galvenais mantzinis. Vilks atkal piesolīja atkāpties, ja kolēģi grābstīsies gar nodokļu paaugstināšanas ideju (lasi - atsacīsies samazināt izdevumus), pavēstīja, ka politiķi pārāk iztop publikai un vispār trūkst laika padomāt trīs soļus uz priekšu. Saturiskais finanšu ministra teiktajā bija mājiens, ka, veidojot nākamā gada budžetu, pašvaldībām jārēķinās, ka valdība ar kāru aci ieskatīsies arī to budžetos. Piemēram, par vairākiem desmitiem miljonu samazinot apjomu, kādā pašvaldības drīkst uzņemties parādsaistības.
Grūti teikt, vai Vilks apzinās pieteiktā uzdevuma smagumu, jo publiskajās vārdu cīņās pašvaldības apriori būs izdevīgākā pozīcijā. Tās vienmēr varēs teikt ļaudīm, ka tās vai citas funkcijas vairs nesniegs, jo alkatīgā Rīga «nogiezusi» naudu, valdības dēļ nevarēs pabeigt projektus, «paņemt» ES naudu (tā Jaunsleinis) utt. Vecie labie gubernatoru teksti par karali, kas arvien prasa naudu un zirgus kariem aizjūras zemēs.
Te nu valdībai vajadzētu saprast, ka ar mazākiem resursiem pašvaldību rīcības iespējas patiešām samazināsies un pašai valdībai nāksies uzņemties iniciatīvu skaidrot cilvēkiem, kur pašvaldības (pēc valdības domām) var taupīt, ko - atlikt līdz labākiem laikiem, negaidot, kamēr savu versiju elektorātam cels priekšā dusmīgie pagastveči. Un jo vairāk precizitātes, jo labāk. Ja pašvaldību finanses tiks «cirptas», tad jābūt arī pilnīgai skaidrībai, ko pašvaldības nākamgad nedarīs (piemēram, neķers klaiņojošus suņus vai samazinās ielu apgaismojumu).