Organizācijas Dzimtā valoda pārstāvis Jevgēnijs Osipovs pavēstīja, ka savākti jau 4500 parakstu par krievu valodas kā otras valsts valodas atzīšanu. Parakstu vākšanas temps pārspēj cerēto. Taču kampaņa ir darbietilpīgs un dārgs process, norādīja Osipovs.
"Dzimtās valodas kolektīvs ir spiests saspringti strādāt, nodrošinot akcijas tehnisko pusi un piesaistot lielus finanšu līdzekļus notariālo pakalpojumu apmaksai. Taču, tā kā parakstu vākšanas temps ir daudz ātrāks par līdzekļu plūsmu, mums aizvien grūtāk ir laikus samaksāt rēķinus,” informēja Dzimtās valodas pārstāvis.
Osipovs aicināja visus, kuri tuvākā laikā dosies pie notāra, meklēt iespēju pašiem apmaksāt pakalpojumu par paraksta apstiprināšanu. Taču tiem, kuriem nav tādu iespēju, notāra pakalpojumus apmaksās „Dzimtā valoda”.
Jau vēstīts, ka nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu iecerēts savākt līdz 9.maija svētkiem.
Parakstu vākšanai nodibināta biedrība Dzimtā valoda, kurā bez nacionālboļševika Vladimira Lindermana ir arī Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko.
Organizācijas sagatavojušas grozījumus Satversmē, paredzot grozīt pamatlikuma 4., 18., 21., 101. un 104.pantu. Tās rosina mainīt Satversmes 4.pantu šādā redakcijā - "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru".
Organizācijas aicina Satversmes 21.pantā svītrot pašreizējo normu, kas noteic, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Rosināts arī noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu un krievu valodā.
Akcijas organizētāji norāda, ka "vairākums Latvijā dzīvojošo krievu, saprotot, ka dzimtā valoda latviešiem ir kļuvusi par reliģiju un ticības simbolu, ir piespieduši sevi atzīt latviešu valodas statusu kā vienīgo valsts valodu. Krieviem tas bija saprātīgs, bet sevi ierobežojošs lēmums".
Organizācijas īsā laikā plānojušas savākt 10 tūkstošus parakstu, lai Centrālā vēlēšanu komisija varētu pēc iespējas ātrāk ierosināt parakstu vākšanu.