Kāpēc Grigule vēlējās iegūt šo krēslu, portālam Diena.lv neizdevās uzzināt, jo deputāti sazvanīt joprojām nav iespējams. Viņa pirms balsojuma gan kolēģiem izsūtījusi vēstuli, lūdzot sev atbalstu un apgalvojot, ka viņai ir liela pieredze ārlietās. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) gan to sarunā ar portālu Diena.lv apšauba, sakot, ka Grigule ārlietu jautājumos bijusi kautrīga un klusa. "Par ārpolitikas jautājumiem viņa neinteresējās," bilst Kalniņš.
Pirmdien notikušajā balsojumā par EP Ārlietu komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēts Eiropas Tautas partijas (ETP) deputāts Elmārs Broks, bet par viceprezidentiem kļuva pārstāvji no ETP, Sociālistiem un demokrātiem, Konservatīvo un reformistu grupas un Eiropas Apvienotajiem kreisajiem spēkiem.
Grigulei kā eiroskeptiskās grupas Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa pārstāvei iespējas iekļūt kādas komitejas prezidijā bija liegtas, jo to bloķēja pārējie politiskie spēki. Liegt ieņemt komitejās ietekmīgos amatus britu eiroskeptiķa Naidžela Faridža grupai, kuras deputāti uzgriež muguru Eiropas Savienības himnai, vienojušās lielākās EP grupas – ETP, Sociālistu un demokrāti un Liberāļu un demokrātu apvienība, vēsta EurActiv.
Faridžs, saprotot panākto vienošanos, izteicies, ka federālistu fanātiķi ienīst opozīciju ar tādu aizrautību, kas liek viņa grupai pat lepoties.
Pirms balsojuma Grigule Ārlietu komitejas deputātiem un citiem potenciālajiem atbalstītājiem nosūtījusi vēstuli, lūdzot atbalstīt viņas kandidatūru. Vēstulē, kas nonākusi portāla Diena.lv rīcībā, EP deputāte uzsver, ka viņas iepriekšējā darba pieredze bijusi cieši saistīta ar ārlietām, proti, viņa divas reizes ievēlēta Saeimā un abas strādājusi parlamenta Ārlietu komisijā. Turklāt vadījusi parlamentāro delegāciju sadarbībai ar EDSO, kā arī strādājusi parlamentārajā delegācijā NATO. "Iepriekš minēto aktivitāšu laikā ar saviem kolēģiem esmu vienmēr meklējusi kompromisa risinājumus, lai pieņemtu racionālus un konstruktīvus lēmumus, turklāt nekad pēc principa – melns un balsts vai pozīcija un opozīcija," prasot savai kandidatūrai atbalstu, rakstīja Grigule.
Eiroparlamentāriete skaidro, ka ieradusies Briselē, lai izmantotu savu laiku konstruktīvi un ciešā sadarbībā ar visām EP pārstāvētajām valstīm stiprinātu nacionālo valstu pozīcijas. Turklāt tas esot īpaši svarīgi situācijā, kad Krievija provocējusi nestabilitāti un agresiju. "Tas ir mūsu kopīgajos spēkos stabilizēt situāciju Eiropā, lai celtu ekonomisko attīstību un labklājību. Šie ir galvenie iemesli, kādēļ esmu šeit, Eiropas Parlamentā," skaidro Grigule.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Kalniņš portālam Diena.lv saka, ka nevēlas aprunāt kolēģi, tomēr nevar noliegt, ka ārlietu jautājumos Grigule bijusi kautrīga un neaktīva. "Vispār viņa ļoti aktīva nebija," sākumā izvairīgi saka Kalniņš, bilstot, ka pirms EP vēlēšanām Grigule izlaidusi kādas sešas komisijas sanāksmes un arī pirms tam sēdēs reti izteikusies. Kalniņš atminējās vien reizi, kad Grigule paudusi nostāju, turklāt nevis par klasisku ārlietu jautājumu, bet sociālu tēmu.
Sarunas laikā Kalniņš arī atzīst, ka Grigule reti apmeklējusi tikšanās reizes ar ārvalstu kolēģiem un, ja piedalījusies, tad nav runājusi. "Viņa bija kautrīga ko teikt ārzemju viesiem," sacīja deputāts, paužot izbrīnu par Grigules ambīcijām ieņemt EP Ārlietu komitejas viceprezidentes amatu. Kalniņš neslēpa, ka, lai arī ikdienas darbā deputāte nav gribējusi piedalīties, viņa bijusi aktīva līdzbraucēja komandējumos, piemēram, devusies līdzi gan uz Ķīnu, gan Turciju.
Turklāt atklājas, ka pretēji Grigules sūtītajā vēstulē teiktajam deputāte patiesībā nav strādājusi NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā, kuru vada Kalniņš. Deputāts stāsta, ka Grigule delegācijā bijusi kā rezerves variants gadījumam, ja kāds cits tās loceklis pēkšņi nevar pildīt savus pienākumus, taču tāda situācija nav radusies. "Viņa nevienu reizi NATO pasākumos nav piedalījusies," uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs.
Neviens no Latvijas astoņiem jaunievēlētajiem EP deputātiem nebūs pilntiesīgs Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklis. Sandra Kalniete (Vienotība) komitejā apstiprināta kā aizvietotāja, taču Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kas tradicionāli tiek saistīta ar zemnieku interesēm, pārstāvošā Grigule darbam Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā savu kandidatūru nemaz nebija pieteikusi.
Zemnieku saeimas Lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons iepriekš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nav īsti priecīgs par šo situāciju, jo pirms vēlēšanām visi ievēlētie politiskie spēki, izņemot Latvijas Krievu savienību, runājuši par lauksaimnieku interešu aizstāvību. Trons pauda vilšanos, ka Kalniete komitejā būs vien aizvietotāja, kā arī sašutumu, ka tajā savu kandidatūru nav pieteikusi ZZS pārstāve. "Bija uzstādījums no ZZS – tanī gadījumā, ja kāds viņu pārstāvis tiks ievēlēts, prioritāte būs darbs Lauksaimniecības komitejā," uzsvēra Zemnieku saeimas pārstāvis. Turklāt viņš bilda, ka atsevišķi nozares pārstāvji Briselē apgalvojuši, ka, ja Grigule būtu vēlējusies strādāt Lauksaimniecības komitejā, iespējams, viņai tajā būtu nodrošināts viceprezidentes amats.
Jau ziņots, ka Grigule pievienojusies Faridža un itāļu populistiskās Pieczvaigžņu kustības izveidotajai Brīvības un demokrātijas Eiropa frakcijai. Grigule bez Ārlietu komitejas darbosies arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā.
Papildināts viss teksts.