Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā nav informācijas, ka SVF uzstātu par
šādiem samazinājumiem. Tomēr vienlaikus ZM ir skaidrs, ka finansējums
samazināsies, taču konkrēti risinājumi šobrīd tiek pārrunāti ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem, skaidro ZM pārstāve Dagnija Muceniece. Viņa norādīja, ka no
lauksaimniekiem saņemti signāli, ka līdzekļu samazinājumam jābūt
proporcionālam, neaizmirstot finansējumu, ko var ietaupīt, apvienojot
vai likvidējot administratīvo aparātu lauksaimniecībā.
Savukārt pašnodarbinātajiem palielinās ienākuma nodokli, bet
valsts pārvaldē nodarbinātos gaida reformas un vienotas atalgojuma
sistēmas ieviešana. Ar treknajos gados slēgtā līguma par Nacionālās
bibliotēkas celtniecību pārskatīšanu jārēķinās Gaismas pils būvniekiem.
Pārmaiņu priekšā būs arī aizsardzības joma. Nodomu vēstulē, ar ko
iepazinās Diena, aizsardzībai atvēlētos budžeta līdzekļus solīts
apcirpt no 1,4 līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IK), to valdība darīs,
samazinot armiju un izdevumus iepirkumiem.
Jutīgākajā sociālajā sfērā jauna, dramatiska izdevumu apcirpšana nav
apsolīta. Vēstulē gan minēts, ka nākamgad samazinās sociālos pabalstus,
vienlaikus paplašinot to saņēmēju loku. Taču konkrētākas apņemšanās, kā
tas tiks īstenots, nav. Labā ziņa ir tā, ka valdība apsolījusi jau
šogad palielināt sociālajai aizsardzībai atvēlētos izdevumus. Kā
papildu sociālās aizsardzības pasākumi, kuri tiks ieviesti jau šoruden,
solīta garantētā minimālo ienākumu palielināšana no 35 latiem līdz 40
pieaugušajiem un līdz 45 latiem bērniem. Valdība solījusi, ka
nodrošinās pacientu līdzmaksājumus par veselības aprūpi vismazāk
aizsargātajiem un daļēji arī tām mājsaimniecībām, kuru ienākumi veido
mazāk nekā pusi no minimālās algas.
Valdība apņēmusies, ka nākamgad neindeksēs pensijas, bet līdz 2010.gada
jūlijam kopā ar sociālajiem partneriem sagatavos izmaiņas pensiju
sistēmā, pārskatot arī visus īpašos pensiju režīmus.
Nepatīkamākas apņemšanās saistītas ar nodokļu celšanu. Vēstulē stingri
apsolīta kapitāla pieauguma nodokļa ieviešana un izņēmuma gadījumu
samazināšana nodokļu atlaidēm. Starp solījumiem ir arī nekustamā
īpašuma nodokļa celšana un mājokļa nodokļa ieviešana. Jaunums ir
valdības apņemšanās atcelt samazināto ienākuma nodokļa likmi (15%)
pašnodarbinātajām personām, viņu ienākumiem piemērojot standarta
nodokļa likmi (šobrīd 23%). Valdība paturējusi iespēju celt pievienotās
vērtības nodokli līdz 23% un ieviest progresīvo ienākuma nodokli,
ienākumiem virs 500 latiem piemērojot 25% likmi. Taču abas šīs izmaiņas
tiks ieviestas, ja valdība, veidojot nākamā gada budžetu, nespēs
samazināt deficītu par 500 miljoniem latu.
Nākamā gada budžetu, kura deficīts nepārsniegtu 8,5% no IK, valdība
sola sagatavot un Saeimā iesniegt ne vēlāk kā oktobra beigās. Līdzīgi
kā iepriekšējā, arī jaunā Nodomu vēstule stingri pieturas pie lata
kursa stabilitātes saglabāšanas līdz eiro ieviešanai, kas paredzēta
2014.gadā.
Nodomu vēstulē nav iekļauti precīzi skaitļi, tieši kā valdība mazinās
izdevumus, taču ir minēts, ka aptuveni 250 miljonus latu budžeta
izdevumu ietaupījums tiks panākts, turpinot valsts pārvaldes refomas.
Jau šogad valdība arī apņēmusies vairs neuzsākt nevienu jaunu publiskās
un privātās partnerības projektu, izņemot četru jaunu bērnudārzu
celtniecību. Nodomu vēstulē ir arī apņemšanās neizsniegt jaunas valsts
garantijas un aizdevumus, izņemot finansējumu, kas saistīts ar ES
projektiem un banku restrukturizāciju.
(papildināta ar 2.rindkopu)