Vienlaikus ĀM norāda, ka ir nepieciešams respektēt Čehijas konstitucionālo kārtību.
Latvija arī pauž gandarījumu par Polijas prezidenta Leha Kačinska lēmumu parakstīt Lisabonas līguma ratifikācijas likumu Polijā, tādējādi nodrošinot līguma ratifikācijas procedūras Polijā noslēgšanos.
Šāds Polijas prezidenta solis sekmē Lisabonas līguma ratifikācijas procesa noslēgšanos visās 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kopumā, lai tas varētu stāties spēkā, saka ĀM.
Latvijas ĀM uzsver: Lisabonas līgums stiprinās Eiropas Parlamenta kā vienīgās ES pilsoņu tieši vēlētās institūcijas lomu ES likumdošanas procesā, nacionālie parlamenti jau agrīnā izstrādes stadijā varēs apturēt ES likumdošanas aktu turpmāku virzību, ja tiks konstatēts, ka konkrēto jomu dalībvalstis nacionāli var risināt sekmīgāk nekā ES līmenī, ES pilsoņiem pirmo reizi Eiropas integrācijas vēsturē būs iespēja iniciēt likumdošanas aktu izstrādi, kā arī ES valstu valdību pārstāvjiem, balsojot padomē par ES likumdošanas aktiem, tiks piešķirta viena balss, neatkarīgi no tā, vai konkrētais valdības pārstāvis pārstāv valsti ar vienu miljonu vai 80 miljoniem iedzīvotāju.
Tāpat kā ieguvumus no Lisabonas līguma spēkā stāšanās ĀM min Eiropadomes priekšsēdētāja amata izveidi un augstā pārstāvja kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos kompetences būtisku paplašināšanu, kā arī vienota ES diplomātiskā dienesta izveidi. Visi šie amati un institūcijas, pēc ĀM domām, nodrošinās vienotu, konsolidētu un efektīvu ES ārpolitiku.
ĀM norāda, ka Lisabonas līgums arī nodrošina nepieciešamo juridisko pamatu, lai turpinātu izstrādāt un padziļinātu vienotu Eiropas enerģētikas politiku. Līgums īpaši uzsver, ka ES enerģētikas politikas turpmākā izstrādē un īstenošanā jāievēro dalībvalstu solidaritāte, kas īpaši ir svarīgi valstīm, kas lielāko daļu enerģijas resursu importē un saskaras ar nepietiekamu integrācijas pakāpi vienotajā ES enerģētikas infrastruktūrā.
LETA jau ziņoja, ka Čehijas prezidents Vāclavs Klauss nedēļas vidū paziņoja, ka neatteiksies no saviem iebildumiem pret Lisabonas līguma saturu, neskatoties uz aizvien pieaugošo spiedienu no ES līderiem to parakstīt.
"Es paskaidroju, ka baidos, un neesmu vienīgais, kas baidās no dziļākas ES integrācijas," Klauss sacīja pēc šonedēļ notikušās tikšanās Maskavā ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu. "Man tas ir vitāli svarīgs jautājums. Manuprāt, manis izvirzītie priekšnoteikumi līguma parakstīšanai ir nopietni un doma, ka es varētu aizmirst paša iepriekš sacīto, ir nepamatota."
Tomēr sestdien viņš ļāva noprast, ka parakstīs Lisabonas līguma ratifikācijas aktu. "Vilciens, kas ved līgumu, iet pārāk ātri, un tas ir pārāk tālu, lai tiktu apturēts vai pagriezts atpakaļ, un nav svarīgi, cik ļoti daži no mums to vēlētos," intervijā laikrakstam "Lidove Noviny" atzina Klauss. Tomēr viņš piebildis, ka joprojām uzskata, ka Lisabonas līgums nenāks par labu "brīvībai Eiropā". Vienlaikus Klauss uzsvēris, ka tā dēvētā reformu līguma stāšanās spēkā "nebūs vēstures beigas". "Debates par brīvību un demokrātiju Eiropā noteikti turpināsies," norādīja prezidents.
Kavēšanās ar līguma ratifikācijas procedūras pabeigšanu, izsaukusi bažas, ka Klauss, iespējams, cenšas novilcināt laiku, lai sagaidītu nākamajā gadā paredzētās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas, kurās, visticamāk, uzvarēs konservatīvie, kas varētu sarīkot referendumu, tādējādi panākot Lisabonas līguma izgāšanu. Taču Kluss norādījis, ka šīs bažas ir nepamatotas. "Es nevaru gaidīt un negaidīšu līdz britu vēlēšanām, ja vien viņi tās nesarīko tuvāko dienu vai nedēļu laikā," sacīja Čehijas prezidents.
Pagaidām gan Klauss vienalga nevar parakstīt ratifikācijas aktu, kamēr Čehijas Konstitucionālā tiesa nav izskatījusi senatoru iesniegto prasību, kurā apgalvots, ka Lisabonas līgums ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Sagaidāms, ka tiesa savu spriedumu pieņems 27.oktobrī. Čehija ir pēdējā ES dalībvalsts, kas Lisabonas līgumu nav ratificējusi.
(papildināta ar pēdējām trīs rindkopām)