Uz jautājumu, vai būtu gatavs parakstīties zem skolotāju algu samazinājumu 50% apmērā, G.Daudze atbildēja: "Tas jāskatās kontekstā ar pārējiem samazinājumiem, bet, ja tā ir kopīga tendence, tad, jā, bet šī nav tā reize, kad atsevišķas grupas var izdalīt. Ir jābūt solidaritātei."
"Pagaidām bumbiņa ir Ministru kabineta pusē. Mēs gaidām viņu piedāvājumu, lai varētu budžeta grozījumus skatīt budžeta komisijā," Daudze teica un piebilda, ka pavadošie likumprojekti Saeimai jāizskata 12.jūnija sēdē, bet jāpieņem - 17.jūnijā. Viņš atzina - tas, ka budžeta grozījumi tiks skatīti divas reizes.
Iespēju, ka valdība izšķirsies ievērojami samazināt mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu darba apmaksai, netieši apstiprināja izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS). Trešdienas rīta ministrijas prese sekretāre Agnese Korbe sacīja, ka ministrijai jāmeklē iespējas, kā samazināt izdevumus budžeta grozījumiem 2.lasījumam kopumā par 56 miljoniem latu (uz 1.lasījumu tie bija 47 miljoni). Par to uz kā rēķina samazināt jāvienojas šodienas laikā.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) LTV, komentējot atalgojuma apmēru skolotājiem, teica, ka ir "ļoti daudz baumu", tomēr "līdz tik zemam algu līmenim mēs nenonāksim". V.Dombrovskis tikai norādīja "par 30% vai pusi te neiet runa", jo jautājums esot par slodzēm, slodžu skaitu un citām lietām, kas viss vēl ir jārēķina.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) šobrīd nav nekādas skaidrības par to, kādas izmaiņas skars pedagogu atalgojumu, savukārt paredzētā tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Finanšu ministriju (FM) atcelta. "Viss karājas gaisā, nezinām neko un neko nevaru komentēt," teica Krastiņš.
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka solidaritātes rādītājs būs situācija 1.septembrī, lai neviens bērns nepaliktu ārpus skolas naudas trūkuma dēļ. To viņš norādīja intervijā LNT. "Tas parādīs mūsu solidaritāti, vai valdība kopā ar sabiedrību, skolotājiem, skolām, izglītības darbiniekiem spēs sagaidīt 1.septembri. Ļoti grūts uzdevums. Mums nav priekšā vieglu uzdevumu. Domājams, ka tādu nebūs arī nākamgad. Katram ir jāieliek savs pienākums. Katram ir jāstrādā, katram no kaut kā ir jāatsakās. Valdībai ir jābūt izlēmīgai. Ministriem ir jāuzņemas atbildība, ministri nevar mukt krūmos un teikt - ziniet man ir sociāla spriedze, es nestrādāšu. Tas ir viņu uzdevums strādāt, tāpat kā skolotājiem grūtos apstākļos. Ja ministrs nerādīs priekšzīmi ar savu darbu, upurēšanas, skolotājs viņam nesekos. Un māsiņa nesekos. Ja deputāti un Valsts prezidents nerādīs priekšzīmi, ko darīt krīzes laikā, viņiem nesekos. Svarīgi ir saliedēt sabiedrību šiem uzdevumiem."
(papildināta 4.rindkopa)