Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

papildināta - Bankas: premjera iecere mazinās motivāciju maksāt kredītus

Premjera priekšlikums par grozījumiem likumā, kas noteiktu, ka kredītņēmēju atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi ir aprobežota ar ķīlas vērtību, ir negaidīts, un tas vēl rūpīgi jāizvērtē, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. "Priekšlikums nācis, neapspriežoties ar nozari, neredzot, kādas tam var būt sekas," viņš secināja. Otrdien T.Tverijons ieradies valdības mājā, lai uzzinātu ko vairāk par premjera ieceri.

Bankas savukārt pauž bažas, ka šis premjera ierosinājums mazinās kredītņēmēju motivāciju maksāt kredītus, jo viņi rēķināsies ar valsts garantētu risinājumu. Komentējot ideju, bankas arī norāda, ka jau cenšas risināt grūtībās nonākušo kredītņēmēju problēmu, un pauž bažas par šāda priekšlikuma iespējamo ietekmi uz jaunu kredītu izsniegšanu.

Komercbanku asociācijas prezidents uzsvēra, ka svarīgi ievērot tiesiskumu - ir jāizvērtē, cik tiesiski ir pēkšņi mainīt spēles noteikumus bankām ar atpakaļejošu datumu.

"Ir jāizvērtē visi šie aspekti, un tad tie jāsamēro ar labumu, ko šādi grozījumu varētu nest un kam," sacīja Tverijons, piebilstot, ka pašlaik tas nav īsti skaidrs.


Jau vēstīts, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzdevis steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, kas paredzētu, ka kredītņēmēja atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi  ir aprobežota ar ķīlas vērtību. Viņš arī rosina noteikt, ka pēc ķīlas realizācijas nav iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nav iespējams  pieprasīt  galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas.

Grozījumus uzdots izstrādāt, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, norāda premjera preses sekretāre Līga Krapāne. Viņa piebilda, ka ar šo priekšlikumu paredzēts pasargāt tos, kam rodas kredīta atmaksas grūtības.

Viņa informēja, ka papildus valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, t.sk. bankām būtu pienākums  piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām.

Gatavojot šādus grozījumus, V.Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām  pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā.

Likuma grozījumus uzdots izstrādāt Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam.

L.Krapāne skaidroja, ka priekšlikums attiektos uz tiem, kas kredītus jau paņēmuši, bet par atskaites punktu plānots ņemt piedziņas procesa sākumu, proti, šāds nosacījums attieksies uz gadījumiem, kad varētu sākties piedziņas procesi. Vaicāta, vai priekšlikums ir izvērtēts no juridiskā viedokļa, viņa atzina, ka juristi pie tā vēl strādās.

Pēc viņas sniegtās informācijas, iepriekš valdības konceptuāli atbalstītos pasākumus kredītņēmējiem, kas paredzēja parādu restrukturizāciju ar valsts galvojumu, nolemts tālāk nevirzīt, jo budžetā ir nepieciešams papildfinansējums.

Bijušais Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents un pie atbalsta pasākumiem strādājušās darba grupas vadītājs Inesis Feiferis, lūgts komentēt šādu ierosinājumu, portālam Diena.lv teica, ka no sociālā taisnīguma viedokļa šāda palīdzība kredītņēmējiem būtu pareiza, taču, viņaprāt, iespējams, nebūs ievērots tiesiskās paļāvības princips. "Neesmu speciālists juridiskajos jautājumos, bet, ja ir noslēgts līgums, ir abu pušu saistības, tās ir jāpilda. Bez šaubām, ja valsts maina likumus, līgums tiek apdraudēts," teica I.Feiferis un pauda bažas, ka bankas varētu protestēt un, iespējams, tiesāties.

"Tas ir uzmanīgi izvērtējams priekšlikums," norādīja bijušais baņķieris, kurš gan uzskata, ka premjers, nākot klajā ar šo ideju, ir domājis par sekām un izvērtējis tās.

Viņš atminējās, ka šāds priekšlikums tika apspriests arī darba grupā, tāpat runāts, ka šāds noteikums ir daudzās citās valstīs, taču tas netika ieviests "sliktajos laikos", bet gan agrāk. Pēc viņa vārdiem, arī toreiz darba grupā radušās bažas par banku reakciju.

(pievienoti SEB un Swedbank komentāri labajā pusē)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

VIEDOKĻI

Jānis Asaris, Nordea bankas valdes loceklis, Kredītu departamenta vadītājs:

Šādu iniciatīvu vērtējam negatīvi, jo tas būtu pielīdzināms noteikumu maiņai spēles gaitā. Jāuzsver, ka šādus likuma grozījumus juridiski nevar piemērot darījumiem ar atpakaļejošu datumu, tātad, jau izsniegtajiem kredītiem. No otras puses, pat, ja šādi noteikumi tiktu piemēroti no jauna izsniegtiem kredītiem, tā būtu neierasta prakse Eiropā un apgrūtinātu jaunu kredītu izsniegšanu. Tas savukārt atstātu negatīvu ietekmi uz ekonomiku, jo nekustamā īpašuma tirgus stagnāciju ievilktos. Vēl jo vairāk, šāda likumdošanas iniciatīva nozīmētu to, ka valsts kā noteicošo kreditēšanas veidu izvirza kreditēšanu pret ķīlu, tā saucamo lombarda principu, kas nav vēlamais kreditēšanas attīstības virziens.

Mēs apzināmies, ka grūtības ar kredītu atmaksu valstī kļūst gan par ekonomisku, gan sociālu problēmu. Šobrīd mums ir aptuveni tūkstotis mājsaimniecību, kas ir vērsušās pie mums par savām bažām saistībā ar kredītu atmaksu. Lielākajā daļā gadījumu atrodam risinājumus, lai pārvarētu īstermiņa grūtības.

Diemžēl esam spiesti atzīt, ka šāda veida paziņojumi nevis risina problēmu, bet draud to vēl vairāk saasināt, dodot cilvēkiem viltus ilūzijas par kādiem īpašiem valsts garantētiem risinājumiem "parāda atlaišanai". Pat, ja šādi risinājumi ir tikai izteikumu līmenī, tas noteikti nekavējoties ietekmēs kredītu maksājumu kavējumu pieaugumu banku sektorā.

Teika Lapsa, DnB NORD Bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja:

Informāciju par premjerministra iniciētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos pagaidām esam guvuši tikai no masu saziņas līdzekļiem, un, tā kā trūkst juridiski precīzu datu, pašlaik nav iespējams sniegt jebkādus komentārus. Tomēr jāuzsver, ka DnB NORD Banka pastāvīgi sniedz atbalstu tiem kredītņēmējiem, kuriem darba zaudējuma vai ienākumu būtiskas samazināšanās rezultātā vairs nav iespējams segt kredīta maksājumus iepriekšējā apmērā un kuri laicīgi vēršas bankā.

Olga Ertuganova, Latvijas krājbankas pārstāve:

Šim lēmumam ir tikai viens pluss – cilvēkiem, kam esošos krīzes apstākļos ir jārealizē savs vienīgais mājoklis, nav jāatmaksā kredīta atlikusī daļa, ja mājokļa pārdošanas cena ir zemāka par paņemto kredītu. Tajā pašā laikā šādi jauninājumi likumdošanā izraisīs pilnīgu motivācijas trūkumu maksāt kredītus arī tiem aizņēmējiem, kuri to var atļauties, un visu zaudējumu slogu nodos banku sektoram. Kā rāda pasaules prakse, labākais risinājums šādā situācijā ir kredītu restrukturizācija - arī tāpēc, ka šajā gadījumā netiek pieļautas t.s. morālā riska problēmas rašanās Latvijā, proti, kad potenciālais kredītņēmējs saprot, bet ignorē savas maksātnespējas iestāšanās risku nākotnē, zinot, ka viņš tiks "izglābts".

Agnese Strazda, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:

Lai veicinātu ārvalstu investoru uzticību Latvijai, kā arī vietējo uzņēmēju darbību Latvijā, svarīgi ir ievērot tiesiskās paļāvības principu jebkurā uzņēmējdarbības jomā, arī banku darbībā, līdz ar to biznesa darbības nosacījumu maiņa ar atpakaļejošu datumu vienmēr ir rūpīgi jāizsver. Esam gatavi ar valdību runāt un meklēt risinājumus, kas vienlaicīgi sniegtu atbalstu esošajiem kredītņēmējiem un arī nodrošinātu jauna finansējuma piešķiršanu. Tā kā šobrīd vēl nav pieejama detalizētāka informācija par šo priekšlikumu, konkrētas detaļas komentēt nav iespējams.

Bez tam ekonomikas atdzīvināšanai nepieciešama uzņēmējdarbības veicināšana, un šobrīd SEB banka sniedz maksimāli iespējamo palīdzību uzņēmējiem ar jaunu finanšu līdzekļu piešķiršanu. Ja tiek nodefinēts, ka banku uzdevums ir norakstīt visus iepriekšējos kredītus, jāizvērtē, kādas būs jauna finansējuma piešķiršanas iespējas. Arī jaunu hipotekāro kredītu piešķiršana pēc šāda scenārija varētu ietvert sevī nosacījumus, ka cilvēkiem būs jānodrošina lielāka līdzdalība mājokļa iegādē nekā līdz šim.

Laikā, kamēr valdība lemj par iespējamiem atbalsta mehānismiem, SEB banka jau šobrīd atbalsta savus klientus ar dažādiem atbalsta mehānismiem. Jebkurā gadījumā SEB grupa paudusi ilgtermiņa darbības stratēģiju Baltijas valstīs, un ir atbildīga ne tikai savu kredītņēmēju, bet arī noguldītāju priekšā.

Kristīne Jakubovska, Swedbank preses sekretāre:

Tā kā vēl nav pieejama detalizētāka informācija par jauno priekšlikumu, šobrīd vēl nav iespējams to plašāk komentēt. Mūsu galvenais fokuss patlaban ir ilgtermiņa sadarbība ar klientiem, meklējot labākos risinājumus šajos grūtajos laikos.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas