Meteņu dienai veltītajā tirdziņā, kas sestdien notika Kalnciema kvartālā, tā apmeklētāji varēja iegādāties ne tikai dažādus zemnieku gardumus un amatnieku darinājumus, bet arī patērzēt ar politiķiem. Pasākumu sestdien apmeklēja partijas Vienotība politiķi, tostarp Sarmīte Ēlerte, Olafs Pulks un Lolita Čigāne, kuru klātbūtne tirdziņa organizatoriem bija liels pārsteigums.
"Mums par lielu pārsteigumu Meteņu tirdziņš pārvērtās par aģitācijas tirdziņu. Kalnciema iela ir bezpartejiska. Aicinām partijas to respektēt!" šādu ierakstu Kalnciema kvartāla pārstāvji sestdien publicēja savā Facebook lapā.
Kalnciema kvartāla pārstāvis Kārlis Dambergs šāda ieraksta parādīšanos sociālajos tīklos skaidroja ar vēlmi saglabāt politiski tīru pozīciju, uzsverot, ka no tirdziņa organizatoru puses politiķiem netiek sniegtas nekādas priekšrocības. "Mēs to savu līniju gan ar tirgotājiem, gan ar produktiem ieturam un katra sastāvdaļa veido mūsu vietas kopumu," skaidro K. Dambergs.
Viņš gan uzsver, ka šī nav pirmā reize, kad tirdziņu apmeklē politiķi – tā tas ir bijis katru gadu un parasti šādas aktivitātes ir vēstnesis tam, ka tuvojas vēlēšanas. "Tā kā ir bijuši šādi precedenti, tad mēs tiksimies ar tirdziņa organizatoriem un droši vien domāsim, kā uz to reaģēt," Dienai.lv sacīja K. Dambergs.
Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) portālam Diena.lv paskaidroja, ka Vienotības politiķi satikušies Kalnciema ielā, lai tālāk dotos uz Melnsila ielu, kur bija izsludināta tikšanās ar vēlētājiem, un pēc tam uz Āgenskalna tirgus apkārtni.
"Kalnciema ielas tirdziņā bija lieliska atmosfēra, tur gan aprunājāmies ar ražotājiem, gan iepirkāmies. Pēc tirdziņa organizatoru aizrādījuma, ka esam kādu īpaši uzrunājuši, atvainojāmies un neilgi pēc tam devāmies prom, jo bijām vienojušies respektēt tirdziņa jauko, nepiespiesto noskaņu," norādīja Čigāne.
Politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka Latvijas sabiedrībai būtu jāpierod pie tā, ka politiķi runā ar vēlētājiem klātienē, turklāt, viņasprāt, tā ir pozitīvāka prakse nekā politisko reklāmu izmantošana komunikācijā ar vēlētājiem. Līdzīgi notiek gandrīz katrā demokrātiskā valstī, uzsver politoloģe. Vienlaikus Latvijas sabiedrība nav pieradusi pie politiķiem, tāpēc šādas aktivitātes tiek uztvertas saasināti.
"Ja tā ir vienkārši vēlētāju uzrunāšana, bukletu dalīšana teritorijā, kas ir brīvi pieejama jebkuram cilvēkam, tad organizatoriem ir jārēķinās, ka cilvēki savstarpēji runāsies par reliģiju, runāsies par bērniem, runāsies par politiku, tas ir normāli. Nevar gribēt no politikas brīvu vidi, tāpat kā nevar aizliegt cilvēkiem publiskās vietās runāt par jebkādu tēmu, kas viņiem šķiet svarīga," uzskata Kažoka.
Viņa norāda, ka būtu jāmainās organizatoru nostājai par to, ka politika ir kaut kas a priori smērējošs un netīrs – tā vietā vajadzētu rēķināties, ka cilvēki šādos pasākumos runās par tēmām, kas viņiem šķiet svarīgas. "Tik ilgi, kamēr viņi pārliekus netraucē citiem cilvēkiem, tikmēr viņiem demokrātiskā valstī uz to ir tiesības," pauž politoloģe.
"Uzsākam apkaimju programmu, šodien Kalnciema kvartālā. Plānojam apmeklēt visas 58 Rīgas apkaimes," tā sestdien savā twitter kontā ierakstīja Vienotības virzītā mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.
(ziņa papildināta ar Lolitas Čigānes komentāru)