Izmeklēšanā secināts, ka Beverīna nogrimšanu izraisīja: kuģa galvenā dzinēja apstāšanās; ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos; zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.
Par Beverīnas apkalpes locekļu bojāejas cēloņiem tiek atzīta kuģa kapteiņa nespēja izvērtēt situācijas bīstamību un pieņemt kardinālu lēmumu ekstremālā situācijā, kā arī glābšanas operācijā iesaistīto kuģu un helikoptera nespēja glābt nelaimē nonākušos jūrniekus.
Kuģa kapteinis savlaicīgi nedeva briesmu signālu un nepieprasīja kuģa apkalpes evakuāciju. Tāpat netika dots rīkojums apkalpes locekļiem atstāt kuģi un pāriet uz glābšanas plostu, kad situācija bija kļuvusi kardināli kritiska. Bez tam, strādājot uz kuģa vētras laikā, apkalpes locekļiem nebija dots rīkojums uzvilkt glābšanas vestes.
Beverīnas īpašnieks nesniedza detalizētu informāciju par kuģa tehniskajām problēmām un patieso kravu ne Liepājas ostas Kuģu satiksmes dienestam, ne Jūras glābšanas koordinācijas centram. Tāpat īpašnieks nepieprasīja apkalpes evakuāciju.
Jūras Spēku kuģis Virsaitis, kuru Jūras glābšanas koordinācijas centrs nozīmēja par negadījuma vietas koordinatoru, reāli nekontrolēja situāciju, neprognozēja notikumu attīstību un nepieprasīja no Beverīnas kapteiņa maksimāli detalizētu informāciju par kuģa stāvokli.
Uzsākot meklēšanas un glābšanas operāciju, Virsaiša manevri un darbības bija neveiksmīgas, atzīts ziņojumā.
Bez tam bija aizkavēta helikoptera un kuģa Tiira piesaiste meklēšanas un glābšanas operācijai.
Atgādinām, ka 2.decembra pēcpusdienā Liepājas osta vispirms saņēma ziņu par to, ka
Beverīnai noslāpis dzinējs un bojāta stūre. Kuģa īpašnieks lūdza citu
savu kuģi Gints ievilkt Beverīnu ostā. Taču vējš bija pārāk liels,
trūka troses, un abi kuģi nolēma palikt jūrā. Uz notikuma vietu devās
NBS kuģis Virsaitis, kas grasījās padot Beverīnai tauvu. Zvejnieku
kuģis nogrima pēkšņi, un tikai tad sākās cilvēku meklēšana. Virs ūdens
bija redzams tikai viens apkalpes loceklis, taču arī viņu neizdevās
glābt.
Lai novērstu līdzīgu smagu jūras avāriju iespējamību nākotnē, izmeklēšanas ziņojumā ietverti drošības ieteikumi: zvejas kuģu īpašniekiem – par nepieciešamību nodrošināt apkalpes locekļus ar darbam piemērotām glābšanas vestēm, kā arī nodrošināt kuģa dokumentāciju un atbilstošas tehnoloģijas, ja zvejas kuģis tiek izmantots specifisku, ar zvejniecību nesaistītu kravu pārvadājumiem; Liepājas ostas vadībai – par nepieciešamību izanalizēt un izvērtēt operatoru darbību saistībā ar šo negadījumu, kā arī nodrošināt maksimāli precīzu notikumu atainojumu Kuģu satiksmes dienesta sardzes žurnālā saistībā ar negadījumiem, kas notiek ostas akvatorijā; apsvērt iespēju NBS Gaisa Spēku helikopteru dislokācijas vietas pārcelt tuvāk Latvijas rietumu piekrastes ostām.
(turpinājums sekos)