Par to visu ZRP lems ne vēlāk kā triju nedēļu laikā partijas pārstāvju kopsapulcē, bet tad jau tas notiks daudz šaurākā lokā, jo pārstāvju sapulcei tik liels kvorums nav nepieciešams.
Lai kopsapulce būtu lemttiesīga, tajā bija jāpiedalās vismaz 25% plus vienam partijas biedram no to kopskaita. Zatlera Reformu partijā ir 2163 biedri, no kuriem uz sapulci bija jāierodas vismaz 541, bet atbraucis bija 471 delegāts, kas nebija pietiekami. ZRP izpilddirektors Ivo Valdovskis Dienai sacīja, ka vadība darīja visu iespējamo, sūtot vēstules un personīgus V. Zatlera uzaicinājumus saviem biedriem, kā arī organizējot un apmaksājot autobusus, ar ko atvest delegātus no tālākiem reģioniem. Taču vismaz viena autobusa un vēl nedaudz jeb 69 delegātu pietrūka. Tas nozīmē, ka netika ievēlēts arī prezidijs un citas institūcijas, balsis skaitīja brīvprātīgie, bet V. Zatlers ar savu ziņojumu tomēr uzstājās.
Jāatgādina, ka ZRP veidojās ļoti īsā laikā un tajā varēja iestāties ikviens, kas vēlējās. Tā rezultātā politiskie konkurenti partijā sasūtīja arī savus cilvēkus, kā iekšējos nemiera cēlājus, kas, iespējams, ir zaudējuši vēlmi tajā darboties. Tā tika uztverta arī no ZRP aizgājušās K. Olšteina vadītās sešu deputātu grupas loma. Taču V. Zatlers uzsvēra, šie cilvēki atbalsta valdību un joprojām pilda ZRP programmu, ar kuru startējuši vēlēšanās, un nekad nav pārkāpuši koalīcijas disciplīnu. Meklējot iemeslus tam, kāpēc daļa partijas biedru ir zaudējuši interesi par šo politisko spēku, ja nevēlas vairs piedalīties tā kopsapulcē, jāatceras, ka pērnā gada nogalē gan vairākās nodaļās izskanēja neapmierinātība, ka vadība nerēķinās ar ierindas biedru viedokli. Taču ZRP nav vienīgā, kas nespēj nodrošināt nepieciešamo kvorumu. Ar līdzīgām grūtībām pērnvasar pirms lēmuma pieņemšanas par vienas partijas izveidi saskārās arī Vienotību veidojošās partijas.
Vairāki ZRP vadības pārstāvji bija rēķinājušies ar varbūtību, ka var neizdoties sasniegt nepieciešamo kvorumu. Taču atbraukušie delegāti nebija velti mērojuši ceļu uz Rīgu. Viņiem bija sarūpēti interesanti pasākumi - rīta cēlienā paneļdiskusijas ar ekspertu piedalīšanos par darbvietu radīšanu un izglītību, kurā bija iesaistīta arī zāle. Tās viedoklis par vairākiem jautājumiem tika noskaidrots ar krāsaino kartīšu palīdzību. Savukārt pēc kopsapulces visiem bija dota iespēja pavadīt jauku pievakari pie glāzes vīna, savstarpēji iepazīties, kā arī paklausīties muzicējošo Saeimas deputātu Gunāru Igauni ar meitām.
ZRP statūti noteic, ka nodaļu deleģēto pārstāvju sapulce jāsasauc ne vēlāk kā triju nedēļu laikā. Taču tad jau daudz mazāks biedru skaits izšķirs, vai partijai ir vajadzīga reģionu pārstāvju veidotā dome, kuru paredzēts sasaukt līdz Jāņiem, un - ko valdē ievēlēt K. Olšteina vietā. Uz to ir izvirzīti pieci cilvēki - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas deputāti Edmunds Demiters un Inga Vanaga, kā arī Iveta Sietiņsone no Cēsu pašvaldības un Rīgas nodaļas pārstāvis Pēteris Jānis Zārds. Var pieļaut, ka lielajā kopsapulcē šāda balsojuma iznākums būtu grūtāk prognozējams.
Pārstāvju sapulcei būs arī jālemj par ZRP nosaukuma maiņu, uzsvaru liekot ne vairs uz līdera vārdu, bet gan reformām. «Tas ceļš ir noiets,» sacīja V. Zatlers, pamatojot nosaukuma maiņu, ko pirms vēlēšanām tādu izvēlējās, jo toreiz partijai nebija citas identitātes pazīmes kā līderis, kurš kā Valsts prezidents ierosināja Saeimas atlaišanu. Taču tagad ir svarīgi parādīt paveikto reformu īstenošanā. Visiem klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar informāciju, ko no ZRP programmā paredzētā šī valdība jau ir izdarījusi vai cik tālu ir konkrētā pasākuma īstenošanas gaita, kā arī - kurš par tā izpildi ir atbildīgs. Piemēram, ZRP apņēmās triju gadu laikā samazināt nodokļu slogu darbaspēkam par 9%. Par to ir atbildīgs ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, ir sagatavoti trīs nodokļu samazinājuma trepes scenāriji, nodokļu reforma martā ir prezentēta Tautsaimniecības padomē. D. Pavļuta vadībā notika arī pirmā paneļdiskusija par darbvietu radīšanu, kurā tika atkārtota vēlme samazināt darbaspēka nodokli. Taču ne politiķi, ne eksperti neatbildēja uz galveno jautājumu, ko šī valdība varētu izdarīt Nacionālā attīstības plāna vadmotīva «ekonomikas izrāviens» īstenošanai. Tajā pašā laikā ZRP līderis V. Zatlers ir pārliecināts, ka šī valdība nostrādās visu šīs Saeimas pilnvaru termiņu - tas būtu vēl divarpus gadu.