Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Nav skaidrs, par cik vēl jāmazina budžeta izdevumi

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc valdības sēdes, kurā ministri vienojās par budžeta grozījumu pieņemšanu un nosūtīšanu Saeimai izskatīšanai 1. lasījumā, uzsvēra, ka apstiprinātais budžeta rāmis ar tajā paredzēto 9,2% deficītu nav galīgais budžeta variants. Pirms budžeta izskatīšanas 2. lasījumā valdība nāks ar jauniem priekšlikumiem izdevumu samazināšanai.

Par cik konkrēti izdevumi vēl jāsamazina un uz kā rēķina tas tiks darīts, premjers pagaidām neatklāja. Viņš uzsvēra, ka tas atkarīgs no sarunām ar ārvalstu aizdevējiem - Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju. No šīm sarunām būs arī atkarīgs, cik lielu budžeta deficītu, izskatot grozījumus 2. lasījumā, valdība varēs pieļaut.

Gan no V. Dombrovska, gan no finanšu ministra Einara Repšes (JL) teiktā bija skaidrs, ka šāds budžeta deficīts, kāds apstiprināts patlaban, tas nevarēs palikt.

Premjers uzsvēra, ka, strādājot pie tālākas izdevumu samazināšanas, pilnīgi noteikti netiek izskatīts scenārijs par lata devalvāciju, arī izdevumu samazināšana sociālajā jomā nav starp scenārijiem, kā ietaupīt budžeta izdevumus. "Lata devalvāciju kā scenārijs vispār netiek izskatīts, mēs koncentrēsimies uz tālāku budžeta izdevumu samazināšanu. Sociālo jomu centīsimies maksimāli pasargāt," teica premjers.

"Ir skaidrs, ka runa nav par tiem pieciem procentiem, kas tika paredzēti sadarbības memorandā, jo makroekonomiskā situācija ir pavisam cita. Mēs strādāsim, lai vidējā termiņā nodrošinātu, ka valsts budžeta deficīts 3%," teica V. Dombrovskis.

No finanšu ministra E. Repšes teiktā valdibai ar SVF ir vairākas būtiskas diskusijas par izdevumu un ieņēmumu novērtējumiem, piemēram, SVF uzskata, ka papildus izdevumi būs nepieciešami sociālajai sfērai līdz ar bezdarba pieaugumu. Tāpat SVF prognozē, ka pašvaldību budžetu deficīts būs lielāks nekā valdības paredzētais 1% no IK.

Visu šo nedēļu Latvijā strādās SVF eksperti, kas iepazīsies ar visu ministriju izdevumiem. Pēc tam valdība arī sagatavos priekšlikumus 2. lasījumam. Tas noteikti būs pēc pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas norisinās šajā nedēļas nogalē.

Valdība pirmdien atbalstījusi valsts budžeta grozījumus, kas paredz budžeta deficīta apmēru palielināt līdz 9,2% no iekšzemes kopprodukta (IK). Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu būtiski samazināta arī IK prognoze, paredzot, ka ekonomika saruks par 18%.

Ministrija samazinājusi arī plānoto nodokļu ieņēmumu prognozi par aptuveni 200 miljoniem. Iepriekš apstiprinātie izdevumi pagaidām nav aiztikti, tas ir arī iemesls, kāpēc palielināts deficīts. No drošiem avotiem Dienai zināms, ka jaunais FM piedāvājums radies pēc nedēļas nogalē notikušajām sarunām ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas pārstāvjiem. SVF norādījis, ka IK prognoze ir jāpārskata, lai tā atbilstu reālajai situācijai. Noprotams, ka pašlaik valdībā iesniegtais budžeta deficīta apmērs ir apspriests ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Līdz šim valdībā apstiprinātais budžeta rāmis paredzēja, ka IK kritums būs 12,9%, bet deficīts - 7% no IK.

Paredzams, ka ceturtdien 1.lasījumā budžeta grozījumus varētu izskatīt Saeima. Sagaidāms, ka starp 1. un 2.lasījumu valdība veiks budžeta izdevumu samazināšanu.

Valdības atbalstītais budžeta grozījumu projekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta (pamatbudžeta un speciālā) izdevumi veidos 5,054 miljardus latu, savukārt ieņēmumi – 3,98 miljardus latu. Tas nozīmē, ka valsts budžeta deficīts pārsniegs vienu miljardu latu, kas ir 8,2% no IK. Vēl 1% liels deficīts veidosies pašvaldību budžetos, tādējādi arī kopējais valsts un pašvaldību budžetu deficīts sasniegs 9,2% no IK.

Salīdzinājumā ar 12.decembra naktī apstiprināto šā gada budžetu ar grozījumiem paredzētais ieņēmumu samazinājums veido 421 miljonu latu, savukārt kopējais izdevumu samazinājums – 58 miljonus latu.

Valsts speciālā budžeta izdevumi (pensijām un sociālajiem pabalstiem) veidos 1,56 miljardus latu un salīdzinājumā ar iepriekš apstiprināto tie būs par gandrīz 80 miljoniem lielāki.

Lai arī kopējais izdevumu samazinājums ir neliels, būtiska tēriņu apcirpšana skārusi pamatbudžetu. Lielākais izdevumu samazinājums grozījumos paredzēts Satiksmes ministrijai (-109,5 miljoni latu, galvenokārt uz autoceļu fonda un līdzfinansējuma ES projektiem rēķina), Veselības ministrijai (par 39,3 miljoniem latu, galvenokārt taupīs uz veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas rēķina), Aizsardzības ministrijai (-30,8 miljoni latu, uz Nacionālo bruņoto spēku struktūras reformas plānots ietaupīt 25,4 miljonus latu), Izglītības un zinātnes ministrijai (-22,1 miljons, tai skaitā, tēriņu samazinājums augstākajai izglītībai veido 9,2 miljonus latu, samazinājums sportam – 3,6 miljonus latu, samazinājums zinātnei – 3,2 miljonus), Zemkopības ministrijai (-20,5 miljoniem latu, tai skaitā, ministrijas iestāžu optimizācija ļaus ietaupīt 9,3 miljonus latu). Uz skolotāju algu samazināšanas rēķina grozījumi paredz ietaupīt 25,4 miljonus latu.

Budžeta grozījumi paredz izsniegt valsts galvojumus 505 miljonu latu apmērā, un starp lielākajiem galvojuma saņēmējiem ir Parex banka un Latvijas Hipotēku un zemes banka – attiecīgi 71 miljons latu un aptuveni 210 miljoni latu. Tie domāti mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu realizēšanai un aizdevumiem komercdarbības veicināšanai. Pārēji galvojumi paredzēti Liepājas metalurgam, arī studiju kredītiem.

Valdībā izskatītais grozījumu projekts paredz, ka netiek skarti līdzekļi sociālajām vajadzībām un ka tiek nodrošināta nauda pensiju un pabalstu izmaksai. Vismaz sūtot uz 1.lasījumu, valdība nav piedāvājusi nekādas jaunas izmaiņas.

Finanšu ministrija mainījusi iepriekš apstiprināto budžeta grozījumu rāmi, jo atjaunotas makroekonomiskās prognozes, kas liecina, ka ekonomikas lejupslīde šogad būs dziļāka nekā iepriekš tika prognozēts. Jaunās ekonomikas prognozes saskaņotas ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju un SVF.

(papildināts ar 1.-7. rindkopu)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas