Maizītis teica, ka viņš savu viedokli par dekriminalizāciju nav mainījis, jo statistika liecina, ka daudz krimināllietu tiek ierosinātas par latu un pat santīmu vērtu preču nozagšanu.
Maizītis atgādina, ka tajā pašā laikā pieaug smagu un sevišķi smagu noziegumu skaits - laupīšanas, tostarp bruņotas, un policija ar visiem noziegumiem šajos taupības apstākļos netikšot galā.
"Ir jābūt valstiskā līmenī noteiktam, uz ko strādā pirmkārt, otrkārt un treškārt, jo ir noziegumi, kas sabiedrību apdraud lielākā mērā, un ir noziegumi, kas apdraud mazākā mērā," sacīja Maizītis un piebilda, ka viņu uztrauc tādas situācijas izveidošanās, ka tiesībsargājošās iestādes neveic izmeklēšanu par smagiem noziegumiem.
Protams, varot diskutēt, kāda ir zādzības dēļ radusies summa, no kuras beidzas administratīvā un iestājas kriminālatbildība.
"Tas, ka par pāris latu nozagtu preci valsts izmeklēšanā un tiesas darbos tērē lielus resursus, ir fakts, un šādos krīzes apstākļos tas arī nav pareizi".
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka, iespējams, tieši kriminālatbildība par sīkiem noziegumiem varētu būt tas, kas cilvēkus atturētu no šādām darbībām. Maizītis ministres viedokli atzīst par argumentu, taču tad rodoties jautājums, vai policija ir gatava tikt galā ar visiem noziegumiem. Ja policija ir gatava tikt galā ar visiem noziegumiem, tad šādam argumentam ir nopietns svars. Ja ar visiem noziegumiem nav iespējams tikt galā, tad ir jādomā, kā garantēt sabiedrisko drošību no būtiskiem apdraudējumiem.
Maizītis ļoti šaubās, vai policija ar tām problēmām, kas eksistē policijā, ir spējīga tikt galā ar visiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Viņš uzsvēra, ka dekriminalizācija jau nenozīmē, ka vainīgajiem nebūs atbildības, ar to atgādinot, ka pirmajā reizē pēc pieķeršanas zādzībā zaglim tiktu piemērots administratīvs sods, bet nākamajā reizē jau iestātos kriminālatbildība.
Šāda kārtība jau esot noteikta par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā.
Par sīko zādzību dekriminalizēšanu Maizītis esot vairākkārt runājis noziedzības novēršanas padomē un dažādās diskusijās.
Pašlaik likumā ir noteikts, ka par jebkuru zādzību, krāpšanu, piesavināšanos, kā arī mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu ir paredzēta kriminālatbildība.
Iepriekš sagatavotajā likumprojektā tika noteikts, ka varēs noteikt administratīvo atbildību par sīka apmēra zādzību, krāpšanu, piesavināšanos, kā arī mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, kā sodu paredzot naudas sodu līdz 500 latiem vai administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Sīks apmērs būtu līdz vienai trešdaļai no Latvijā noteiktās minimālās mēnešalgas.
Kriminālatbildību gan varētu noteikt par sīka apmēra zādzību, krāpšanu, piesavināšanos, kā arī mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrija atteikusies no idejas par sīko noziegumu nekriminalizāciju.
Šāda lēmuma iemesls ir ekonomiskā situācija valstī. Ministre uzskata, ka, iespējams, tieši kriminālatbildība par sīkiem noziegumiem varētu būt tas, kas cilvēkus atturētu no šādām darbībām.