„Šāda sektorāla pieeja nebūtu pieļaujama, jo ārpus NATO esoša valsts nedrīkst pieņemt stratēģiskus lēmumus par kādas NATO teritorijas pretraķešu aizsardzību,” debatēs teica I.Lieģis. Viņaprāt, šāds ierosinājums ir veids, kā Krievija cenšas iegūt tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā NATO.
Tāpat I.Lieģis uzsvēra, ka Lisabonas samita lēmums par NATO atvērtību dialogam ar Krieviju par pretraķešu aizsardzības jautājumiem nenozīmē automātisku zaļo gaismu „sektorālajai pieejai” un kopējas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidei.
Vienlaikus Latvijas delegācijas vadītājs uzvēra, ka pretraķešu aizsardzībai nevajadzētu kļūt par vienīgo un dominējošo jautājumu NATO un Krievijas dialogā. Ir daudz citi aktuāli jautājumi, kur Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Krievijas sekmīga sadarbība ir iespējama un arī vitāli nepieciešama, piemēram, Afganistānā, pauda I.Lieģis.