Lai stiprinātu nozaru asociāciju lomu tautsaimniecībā un sociālo dialogu, VID un LDDK vadība šodien pārrunāja iespēju realizēt Darba likumā ietverto regulējumu - iespēju slēgt paplašināto ģenerālvienošanos nozares ietvaros, kura būtu saistoša visiem nozarē strādājošiem uzņēmumiem.
LDDK norāda, ka tādējādi būtu iespējams mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt godīgu konkurenci uzņēmumiem. Tas palīdzētu veidot atbildīgu, ilgtspējīgu cilvēku resursu politiku valstī. LDDK ir šīs Darba likuma normas ieviešanas virzītājs, savukārt VID no savas puses jau sadarbojas ar nozaru asociācijām, slēdzot sadarbības līgumus, lai, savstarpēji apmainoties ar informāciju, samazinātu iespējas negodīgajiem uzņēmējiem kropļot konkurenci nozares uzņēmumu ietvaros.
Pēc jaunajām izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, kas paredz nosacījumu iepirkumu pieteikumā norādīt uzņēmuma vidējo darbinieka algu nozares griezumā, tās noteikšanā tiek izmantots NACE klasifikatora kods, kas ne vienmēr atbilst tai jomai, kurā uzņēmums piedalās publiskajā iepirkumā.
LDDK un VID pārrunāja iespējas sakārtot NACE koda piešķiršanas sistēmas uzlabošanas jautājumus, ņemot par pamatu to nozari, kurā uzņēmums iegūst vislielāko pievienoto vērtību. Tādējādi varētu tikt noteikts uzņēmuma pamatdarbības veids. Līdz ar to pareiza kodu piešķiršana daļēji risinātu Publisko iepirkumu likuma pielietošanas problēmas un nodrošināta statistisko datu atbilstība reālajai situācijai. Kā norāda VID, ticama statistiskā informācija ir nepieciešama tautsaimniecības attīstības plānošanā un prognozēšanā.
LDDK vienojās ar VID, ka, pēc LDDK apkopotās informācijas par komersantu interesējošiem jautājumiem, VID savā mājaslapā nodrošinās uzņēmējus ar prasībām, kādas izvirza VID auditori, veicot uzņēmuma auditu, kā labāk sagatavoties auditam, kādas ir tiesības un pienākumi gan pārbaudītājam, gan pārbaudāmajam.
Tāpat panākta konceptuāla vienošanās par nepieciešamību izveidot "slikto uzņēmumu" sarakstu un tā pieejamību labticīgajam komersantam.
"VID ir nācis klajā ar vairākām iniciatīvām, kas vērstas uz VID darbības maiņu, kļūstot par klientu orientētu un uz dialogu balstītu valsts kontrolējošo iestādi. Uzņēmēji novērtē VID centienus sākt sarunas gan ar nozaru asociācijām, gan lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā par ciešāku sadarbību. Tomēr, pēc VID sniegtās informācijas, sarunas notiek piesardzīgi un ir vērojama uzņēmēju vēlme saņemt apstiprinājumu VID solījumiem par dialogu un konsultācijām labākai finanšu un nodokļu nomaksas procesu pārvaldībai, ne tikai VID klientu apkalpošanas centros Rīgā, bet arī reģionos," sacīja LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.
"VID un uzņēmēju attiecībās ledus ir sakustējies. Arvien vairāk uzņēmēji sāk noticēt VID vēlmei viņiem palīdzēt sakārtot nodokļu saistību ievērošanu, nesodot. Svarīgi ir šo uzticību noturēt un attīstīt. Tāpēc liekam lielas cerības uz mūsu sadarbības partneriem - nozaru asociācijām, gan tām, kuras jau mums noticēja un jau ir parakstījušas vienošanos, gan tām, kuras to darīs, gan arī stratēģiski svarīgajiem mūsu partneriem kā LDDK," sacīja VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova.
Sakārtota uzņēmējdarbības vide, prognozējama nodokļu politika un nodokļu administrēšana periodam līdz 2020.gadam ir priekšnosacījums valsts ilgtspējai un uzņēmēju uzticībai turpināt darbu Latvijā, apliecinot to ar nodokļu maksāšanu.
LDDK jau vairākkārtīgi ir norādījusi, ka patlaban izstrādes procesā esošajās Nodokļu un nodevu sistēmas pamatnostādnēs nav ietverts redzējums, kāda būs turpmākā politika saistībā ar nākamo periodu valsts budžeta plānošanu. Lai nodrošinātu valsts budžeta plānošanu, Finanšu ministrijai (FM) ir nepieciešams veikt nodokļu modelēšanu - matemātisko modeļu pielietošanu nodokļu modelēšanā.
"Šajā procesā ir būtiski, ka FM virsvadībā aktīvi iesaistītos arī VID, sniedzot pieejamo informāciju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomikas samazināšanu - jāizstrādā un ar starptautiskajiem aizdevējiem jāvienojas par metodiku par ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumu realizēšanas rezultātā iegūtu ieņēmumu prognozi," uzsver Egle.