Latvijas notāri atklāj dokumentu viltojumus, brīdina par krāpniecības pieaugumu

Tāpēc Latvijas notāri ir norūpējušies par darījumu drošību un aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem, slēdzot nekustamā īpašuma darījumus.Divi no atklātajiem viltojumiem saistīti ar dokumentu sagatavošanu iesniegšanai zemesgrāmatā nekustamo īpašumu darījumu reģistrācijai. Viltojumi tikuši veidoti kā citas valsts notariāli apstiprinātas pilnvaras, uz kuru pamata bija paredzēts izdarīt krāpšanas mēģinājumus Latvijā.Vēl divi no atklātajiem viltojumiem saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ārvalstīs izdots dokuments ar tam pievienotu tulkojumu ticis uzdots par pierādījumu nodokļu nomaksai, taču notārs atklāja, ka abos šajos gadījumos uzrādītie dokumenti nav autentiski, un tā novērsa krāpšanas mēģinājumu. Par visiem atklātajiem viltojumiem ir sākti kriminālprocesi, notiek izmeklēšana un nopratināti dokumentu iesniedzēji.Tā kā tik īsā laikā konstatēta jau virkne viltojumu, notārs, kurš to atklājis, uzskata, ka šie nav vienīgie ārvalstu notāru izdoto pilnvaru viltojumi. «Četri dokumenti no četriem dažādiem avotiem viena mēneša laikā – tā ir ārkārtas situācija,» uzsver notārs, kura vārdu drošības apsvērumu dēļ neizpauž.«Noziedzības līmenim, tai skaitā krāpšanas gadījumu skaitam un intensitātei, ir tendence pieaugt. Cilvēkiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jebkura darījuma slēgšana rūpīgi jāizvērtē, jāizprot darījuma būtība un saturs,» skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece. Viņa uzsver - «cilvēkiem ir jāsaprot, ka vieglprātīgi noslēgtiem darījumiem ir ļoti smagas sekas un tikpat kā nav atpakaļ ceļa. Zaudētas dzimtās mājas, īpašumi, gadiem ilgas tiesvedības diemžēl ir realitāte, ar kuru jau saskārušies Latvijas iedzīvotāji.»«Atklātie krāpšanas gadījumi aktualizē jautājumu par drošības standartu darījumiem ar nekustamo īpašumu,» norāda LZNP rīkotājdirektore V.Piziča. Latvija ir viena no retajām valstīm, turklāt vienīgā Baltijā, kur nekustamo īpašumu sfērai nav paredzēta valsts uzraudzība. V.Piziča ir pārliecināta, ka «sabiedrības drošības vārdā mums būtu jāpārņem Vācijas, Francijas, Lietuvas un Igaunijas iedarbīgā pieredze, kas paredz valsts klātbūtni darījumu slēgšanā, un tādējādi krāpniecības mēģinājumus veiksmīgi spēj izskaust jau saknē».