Saskaņā ar publicēto informāciju, dati aptver krietni lielāku laika periodu nekā iepriekš publicētajiem sarakstiem - publicēti skaitļi no 2007.gada septembra līdz 2009.gada decembrim. Sarakstos no 749 personām publicēti arī 14 personu vārdi un uzvārdi iepretim saņemtajam atalgojumam.
Reaģējot uz publicēto informāciju, Latvijas Banka savā profilā Twitter norādījusi, ka jaunākos datus par atalgojumu tā ir publicējusi savā mājas lapā. Tajā norādīti atalgojuma līmeņi attiecīgiem amatiem, bet ne konkrētu personu atalgojums un cik darbinieku saņem attiecīgo atalgojumu. Tāpat banka publicējusi amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijus.
Uz Dienas nosūtītajiem jautājumiem par 4ATA publicētajiem algu sarakstiem LB sabiedrisko attiecību pārstāvis Mārtiņš Grāvītis nespēja atbildēt. Viņš tikai šos datus nosauca par "nezināmas izcelsmes datiem".
Diena vēlējās zināt, vai publiskotā informācija patiešām ir LB
darbinieku algu saraksti, un ja tie ir - kādēļ algas vēl pērnā gada
beigās bija tik lielas? Uz šiem
jautājumiem M.Grāvītis atbildes nesniedza, vien atbildes vēstulē uzsvēra, ka Diena jautājot par nezināmas izcelsmes datiem, taču jau tagad "pārskats par atlīdzību
Latvijas Bankā, tai skaitā darba samaksas apmērs amata grupu dalījumā,
pēc šī gada 1.janvāra datiem, ir interesentiem kopš gada sākuma
pieejams mūsu interneta lapā
M.Grāvītis arī raksta: "Latvijas Banka ir finanšu institūcija, un tās darbinieki ir konkurētspējīgi darba tirgū finanšu nozarē, kas ir viens no noteicošajiem atalgojuma līmeņa faktoriem." Viņš arī piebilst - izdevumu samazinājuma kontekstā zināms, ka LB 2009.gadā ir vairākkārt veikusi atalgojuma samazinājumus un rīcībā atbalstījusi valsts institūcijas, ņemtas vērā atalgojuma pārmaiņas darba tirgū. Ar atalgojumu samazinājumiem viņš aicināja iepazīties LB interneta lapā.
Tāpat arī M.Grāvītis piebilst - LB nesaņem naudu no valsts budžeta, bet tajā iemaksā noteiktu procentu no ārvalstu rezervju - vairāk nekā trīs miljardu latu - pārvaldīšanā gūtās peļņas. Pērn LB esot nopelnījusi 74,4 miljonus latu, 65% no tā jeb 48,4 miljoni latu tiks pārskaitīti valsts budžetā.
Neo publicētajā sarakstā pirmajām divdesmit vislabāk atalgotajiem bankas darbiniekiem algas bijušas ap 5000 vai vairāk - dažiem pat decembrī izmaksāti vairāk nekā 7000 latu, bet LB prezidentam Ilmāram Rimšēvičam decembrī atalgojumā izmaksāti Ls 6824,33. Tas gan bijis mazāk nekā saņēma Juridiskās pārvaldes vadītāja Ilze Posuma (Ls 7153,41), kāda cita, sarakstā neatšifrēta persona, saņēmusi Ls 7231,68, bet vēl kādai neatšifrētai personai izmaksāti vairāk nekā 10 000 latu. Tiesa, pēdējā gadījumā mēneša vidējais atalgojums iepriekš bijis ap trim tūkstošiem latu.
Kopumā vislabāk atalgotais LB darbinieks kopš 2007.gada septembra līdz pērnā gada beigām bijis LB Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags. Viņa atalgojums vidēji mēnesī par šo laika periodu bijis Ls 12 720,76. Pērnā gada decembrī viņš saņēmis gandrīz tikpat, cik 2007.gada septembrī - 6000 latu, bet visvairāk viņam izmaksāts 2008.gada decembrī - Ls 23 373,22.
Neo, kurš publicējis saiti uz šiem datiem, sociālā tīkla Twitter savā profilā LB dēvē par "profesionāļu rezervātu". "Ilmār [Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs], nekā personīga - 4ATA nav ne pret, ne par devalvāciju, mēs esam par atklātību, tie ir tika fakti," norāda Neo. Viņš uzsver, ka LB un iepriekš publicēto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieku atalgojumu nenosaka vienotā atalgojuma sistēma un tas traucē valsts pārvaldei piesaistīt profesionāļus ar konkurētspējīgu atalgojumu.
Saskaņā ar organizācijas sniegto informāciju, dati iegūti no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas.
(pievienots LB komentārs 4.-7.rindkopā)