Vairumā gripas gadījumu sasirgušajiem tiek konstatēta tā dēvētā H1N1 jeb cūku gripa.
Viņš uzsvēra, ka satraukumam nav pamata, jo pietiekot gan medikamentu, gan cilvēkresursu, gan arī vietu skaits slimnīcās esot pietiekams.
"No šodienas [otrdienas] mums tiešām valstī šis epidēmiskais stāvoklis ir iestājies. Mums ir vidēji vairāk nekā 100 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet panikai nav absolūti nekāda pamata, jo veselības aprūpe pilnībā nodrošina ārstēšanu visiem," sacīja Ploriņš.
Viņš atzina, ka ir pilsētas, kur saslimstība ar gripu krietni pārsniedz epidēmijas slieksni, bet arī norādīja, ka salīdzinoši maz saslimušo ir Kurzemes pusē. Pēc Ploriņa teiktā, arī pilsētās, kur saslimšanas rādītāji ir augstāki, pašlaik nav novērojamas nekādas problēmas ar veselības aprūpes nodrošināšanu sasirgušajiem.
Vēl joprojām lielākajai daļai cilvēku slimība rit vieglā formā, un par to liecina tas, ka stacionāros gripas slimnieku ir diezgan nedaudz.
Operatīvās sanāksmes laikā otrdien Veselības ministrijas pārstāvji ar mediķiem apsprieduši arī nepieciešamību slimnieku ārstēšanā iesaistīt medicīnas studentus. Gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, gan arī Lauku Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji apliecinājuši, ka pagaidām šāda papildu cilvēkresursu piesaiste viņiem nav nepieciešama.
"Mēs esam arī pieprasījuši informāciju no ģimenes ārstiem, kurās vietās būtu nepieciešami papildu speciālisti un cik lielā mērā, bet, protams, tas sāks darboties tad, ja saslimušo skaits pieaugs," paskaidroja valsts sekretārs.
Ministrijas pārstāvis apliecināja, ka valstī pietiekamā daudzumā ir arī sezonālās gripas vakcīnas, un aicināja iedzīvotājus aktīvāk izmantot iespēju vakcinēties.
"A(H1N1) vakcīna nav pieejama nevienā no Baltijas valstīm, un jāsaka tā, ja šī epidēmija jau ir sākusies, būtu diezgan stipri jāpārdomā, vai pašreizējā brīdī pret cūku gripu būtu jāvakcinējas," pastāstīja Ploriņš, gan piebilstot, ka vēl joprojām notiek sarunas ar reģistrēto vakcīnu ražotājiem par to piegādi Latvijai pēc viena līdz diviem mēnešiem.
Komentējot situāciju parasto pretgripas medikamentu pieejamības jomā, Ploriņš norādīja, ka slimnīcās to ir pietiekamā daudzumā. Savukārt, lai novērstu iedzīvotāju ažiotāžas dēļ radušos medikamentu trūkumu aptiekās, ministrija pašlaik risinot sarunas arī ar medikamentu ražotājiem un piegādātājiem par papildu medikamentu piegādi.
"Tās [kompānijas] apstiprināja, ka tuvākajās dienās šos medikamentus papildus ievedīs Latvijā. Mēs arī pārrunājām ar Zāļu valsts aģentūru, kā varētu atvieglot prasības attiecībā uz šo medikamentu marķējumu, un līdz ar to šie medikamenti tuvākajās dienās būs aptiekās pietiekamā daudzumā," piebilda Ploriņš.
Jau vēstīts, ka saslimstība ar jauno pandēmisko gripu A(H1N1) visaugstākos rādītājus sasniegs novembra beigās un decembra sākumā, sarunā ar žurnālistiem otrdien prognozēja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) vadītājs Jāzeps Keišs.
Viņš apstiprināja, ka patlaban ir skaidrs, ka pamatā Latvijā izplatās jaunā tipa gripa un tai ir raksturīga viļņveida saslimstība - pēc šomēnes gaidāmā pacēluma gripas izplatība norimsies, lai atkal pieaugtu februārī vai martā.
Keišs norādīja, ka līdz ar to vēl nav par vēlu vakcinēties, lai izvairītos no inficēšanās saslimstības otrajā vilnī.
Savukārt Rēzeknes pašvaldības mājaslapā aģentūra BNS uzzināja, ka karantīnas dēļ mācības pārtrauktas Rēzeknes 2.vidusskolā. Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings klāstījis, ka pārvaldes darbinieki uzmanīgi seko situācijai pilsētas skolās un, situācijai saasinoties, nepieciešamības gadījumā tiks pieņemts lēmums par karantīnas ieviešanu arī citās izglītības iestādēs.
Savukārt, pēc Rēzeknes slimnīcas valdes locekļa Jāņa Juknas sniegtās informācijas, slimnīcā ir gripas karantīna, bet, cik no gripas slimniekiem ir inficējušies tieši ar A(H1N1) paveidu, pagaidām vēl nav zināms.
Arī Jelgavas pašvaldības Izglītības pārvaldei un pašvaldības izglītības iestādēm jāpastiprina kontrole par iestādes darbinieku un skolēnu veselības stāvokli, un tās nedrīkst pieļaut saslimušo atrašanos izglītības iestādē, jāierobežo ārpusklases pasākumi.
Skolām jāinformē Izglītības pārvalde par skolēnu apmeklētību klasēs, bet, ja saslimušo skaits kādā klasē pārsniedz 60% no skolēnu skaita, jānosaka karantīnas pasākumi.