Latvijas iedzīvotājus pārsvarā iesaista tajā zāļu pētījumu stadijā, kurā vāc papildus datus un risks ir minimāls. Speciālisti gan satraukušies, ka pēdējos gados no Latvijas aiziet vadošās pētniecības kompānijas, bet vietā nāk mazas, nepazīstamas firmas, tādēļ tās tiekot uzraudzītas daudz rūpīgāk.
Slimnīcu un ārstu honorāri ir ļoti atšķirīgi atkarībā no pētījuma ilguma un iesaistīto pacientu skaita. Kādi tie ir, Dienai konkrētus skaitļus neizdevās uzzināt. Slimnīcu prakse atšķiras. Latvijā visvairāk pētījumu reģistrēti Rīgas Austrumu slimnīcā un Stradiņos. Rīgas Austrumu slimnīca neved atsevišķu uzskaiti par klīniskajiem pētījumiem, bet konkrētāki skaitļi ir P.Stradiņa slimnīcai, kas pēdējos divos gados par klīniskajiem pētījumiem nopelnījusi aptuveni 400 tūkstošus latu. Šajā summā ietilpst arī pētnieku atalgojums un slimnīcas sniegto pakalpojumu samaksa. Par kādām summām vēl noslēgti atsevišķi līgumi ar vadošajiem pētniekiem, datu nav.
Ārsti par honorāriem runā nelabprāt. Lielākā daļa pētnieku, kas pārsvarā ir slimnīcu vadošie speciālisti, nav valsts amatpersonas, tādēļ viņiem savi ienākumi nav jāpublisko. Valsts amatpersonu ienākumu deklarāciju datubāzē redzami divu šādu pētnieku honorāri, izpētījis laikraksts Diena. Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis par jauna pretvēža antibakteriālas vielas izstrādi no Īrijā reģistrētas kompānijas pērn saņēma 50 900 eiro. Savukārt P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs, kurš pērn par jaunu zāļu izpēti cukura diabēta ārstēšanā nopelnīja 24 000 latu.
(žurnālistes Ingas Spriņģes rakstu "Bīstami eksperimenti ar cilvēkiem nenotiek" lasiet šodien laikrakstā "Diena"!)