Plašā rakstā izdevumā Kultūras Forums R. Kūlis raksta gan par savu labvēlīgo attieksmi pret Oto (Ata) Rolavu, kurš iepriekš veica I. Kanta darba tulkojumus, tāpat R. Kūlis asi vēršas pret tiem, kuri kritizējuši viņa darbus.
Traci ap veikto tulkojumu viņš sauc par "kampaņu", tā marta sākumā "gūst jaunu pavērsienu, sasniedzot nelielas psihozes līmeni". Turklāt, apšaubot arīdzan Andra Rubeņa darbību, kurš esot viens no nedaudzajiem Kanta speciālistiem Latvijā, "viņš automātiski tiek izslēgts no to ekspertu loka, kas varētu izteikties par prof. Kūli un prof., LZA korespondētājlocekli Šuvajevu, tādējādi raisot cerības, ka Kanta tulkojumu izvērtējumu varētu veikt, piemēram, Latvijas kosmonauti vai fiziķi".
R. Kūlis apšauba studenta Armanda Leimaņa kompetenci izvērtēt darba tulkojuma oriģinalitāti, jo viņš nav noklausījies attiecīgos lekciju kursus un runājis ar tiem, kurus apvaino plaģiātā. "Atzīšos, arī šādā situācijā es negribētu sūdzēt tiesā studentu, jo
uzskatu, ka viņš ir tikai manipulāciju upuris," uzskata R. Kūlis.
Atbildot uz jautājumu par plaģiātu tulkojumā, R. Kūlis atbild tieši: "Nav, mīļo lasītāj, nav. Tāpat kā nav ne Šuvajeva, ne Rubeņa gadījumā." Viņš aicina izdot Rolava tulkojumu, jo tad arī visiem būs iespēja tos
salīdzināt. "Internetā ir izskanējusi doma, ka tie
ir pat labāki nekā manas Kanta versijas. Varbūt Rolava piedāvājums ir
tik labs, ka mums pat izdotos atgriezties pie trīsdesmito gadu
terminoloģijas, un mēs visi sāktu lietot tādus jēdzienus kā ira,
kopmaņa, vajadze u. c. Iedvesmojošs paraugs varētu būt angļu pieredze
Kanta Tīrā prāta kritikas adekvātākā tulkojuma meklējumos. Kopš šā darba
tulkošanas aizsākumiem 1838. gadā iznākuši 8 tulkojumi, ko veikuši
atšķirīgi Kanta interpreti. Nav dzirdēts, ka viņi būtu saņēmuši
pārmetumus plaģiātā. Tā gan ir angļu sabiedrība, kurā nevienam
neizdosies iestāstīt, ka otrreiz tulkot kāda autora darbu ir noziegums," ironizē R. Kūlis.
Plaģiāta sakarībā pirms pāris nedēļām viņam jautājuši, cik lielā mērā,
ņemot vērā, ka tiek tulkots viens un tas pats teksts, versijas
varētu sakrist. "Nekad agrāk par šādām problēmām
netiku domājis, tādēļ atbildēju: droši vien kādi divdesmit procenti,
varbūt vairāk. Šajās dienās pārskatīju savu Spriestspējas kritikas un
Rolava Spriešanas spējas kritikas variantu. Vispirms konstatēju, ka
Rolava versijā nav iztulkots viss darbs, vai arī daļa no tā kaut kad ir
pazaudēta. Salīdzinot pirmās desmit lapas, nācās konstatēt, ka nesakrīt
neviens teikums," uzsver R. Kūlis. Turpmāk viņš izklāsta vairākus piemērus, kur pamato savu vārdu izvēli, kuri nesakrīt ar Rolava lietotajiem.
"Kanta tekstu tulkojumu sakarībā es varētu šādus pārspriedumus turpināt pāris semestru speckursu apjomā. Taču tas droši vien īpaši neinteresētu pat katru studentu. Taču tieši tas iezīmē filosofiska teksta tulkošanas būtību. Tas ir analītiski interpretējošs darbs. Protams, ir jārūpējas arī par valodas skaidrību un saprotamību, taču neviens tulkojums netiek veikts tikai tāpēc, lai izdarītu kosmētiskus grozījumus. Jauns tulkojums nozīmē centienu labāk izprast tekstu, tuvināties tā būtībai mūsdienu Kanta mantojuma interpretāciju kontekstā," klāsta R. Kūlis.
Šobrīd Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš lūdzis LU Ētikas komisiju izveidot ekspertu komisiju, lai
izvērtētu, vai ir patiesas studentu aizdomas par plaģiātu LU
profesoru veiktajos Kanta tulkojumos.