A.Ņesterenko norāda - «ar nožēlu var konstatēt, ka Latvijas varas iestādes turpina īstenot krievu valodas lietojuma ierobežošanas kursu sabiedriskajā sfērā, kaut gan tā ir dzimtā valoda trešajai daļa valsts iedzīvotāju».
Jau vēstīts, ka Saeima pirmdien ārkārtas sēdē pieņēma otrreizējai caurlūkošanai nodoto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektu, veicot korekcijas normās par tā dēvētajām valodas kvotām.
Pieņemtais likums paredz, ka ne tikai nacionālajiem, bet arī reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 65% no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, turklāt šiem raidījumiem būs jāaizņem vismaz 65% no raidlaika. Šajā apmērā netiks ieskaitītas spēles, reklāmas, televīzijas veikali un televīzijas skatlogu raidījumi, taču tiks ieskaitīti ziņu raidījumi.
Tāpat turpmāk nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jānodrošina, lai to programmās vismaz 40% no Eiropas audiovizuālo darbu raidlaika būtu valsts valodā. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā.
Diena.lv jau vēstīja, ka uzreiz pēc tam, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers likumu nodeva atpakaļ Saeimai, Krievijas ĀM par likuma normām izteicās kritiski, paužot viedokli, ka Latvijas parlamenta apstiprinātās izmaiņas uzskatāmi liecina par to, ka
oficiālā Rīga pieturas pie krievvalodīgās iedzīvotāju daļas
diskriminācijas un vārda brīvības ierobežošanas līnijas.
Krievijas ĀM: krievvalodīgo diskriminācija Latvijā turpinās
Tas ir kārtējais solis Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību un interešu diskriminācijā, tajā skaitā vietās, kur viņi «dzīvo kompakti». Tā par Saeimas pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paziņojis Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Andrejs Ņesterenko.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.