Par grozījumiem balsoja 55 partijas Saskaņa, Zaļo un zemnieku savienības, KPV LV, partiju apvienības Attīstībai/Par! un pie frakcijām nepiederošie deputāti.
Pret balsoja 35, tajā skaitā Nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Jaunās konservatīvās partijas, partiju apvienības Jaunā Vienotība un divi KPV LV deputāti. Balsojumā nepiedalījās divi ZZS deputāti un viens JKP deputāts.
Iepriekš atbildīgajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šie grozījumi netika atbalstīti.
Likuma grozījumus iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Iveta Benhena-Bēkena, Didzis Šmits, Ēriks Pucens un Jānis Vitenbergs.
Likumā rosināts noteikt, ka nepieciešams grozīt atbilstošos noteikumus, lai no 2019.gada 1.septembra ārzemniekiem, kam ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, ir tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Minētie grozījumi valdības noteikumos būtu jāveic līdz 1.jūlijam.
Deputāti skaidro, ka grozījumi iesniegti, lai sakārtotu un normalizētu situāciju ar ārzemju studentu nodarbināšanu. Lielākoties, studenti strādājot daudz vairāk nekā pašlaik atļautās 20 stundas nedēļā, taču darba devējs grāmatvedībā atspoguļo tikai atļauto darba laiku, norāda parlamentārieši.
KPV LV politiķi pauž, ka šāda situācija neveicina ēnu ekonomikas līmeņa krišanos. Viņi norāda, ka prettiesiski nodarbināto ārzemju studentu skaits esot tik liels, ka loģiskāk būtu sakārtot regulējumu, nevis kontrolēt komersantus, kas ierobežojumus neievēro.
Deputāti nepiekrīt uzskatam, ka šādi grozījumi apdraudētu ārzemnieku studijas. Politiķu ieskatā paši studenti spēj izlemt, vai pilnas slodzes darbs ir savienojams ar pilna laika studijām.
Attiecīgos grozījumus rosināts veikt Imigrācijas likumā un Ministru kabineta noteikumos par ārzemnieku nodarbināšanu.
.
naf naf
jautājums