Lielākās nesaskaņas pašlaik starp koalīcijas partneriem izraisījis valdības lēmums par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK jau iepriekš iebilda pret bēgļu uzņemšanu, bet tagad apsver iespēju saistībā ar šo jautājumu vērsties Satversmes tiesā. Šāds solis izraisījis asu "Vienotības" reakciju, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) strīdā cenšas neiesaistīties, norādot, ka problēma būtu jāatrisina Vienotībai. Pašlaik gan nekādas plašākas diskusijas par NA rīcību nav paredzētas, jo Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) ir atvaļinājumā.
Neoficiāli koalīcijas politiķi dažādi vērtē iespējamo valdības nomaiņu - vieni saka, ka tāda iespēja ir "diezgan liela", bet citi to vērtē kā "nosacīti mazu".
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA atkārtoti pauda, ka pašlaik dienaskārtībā nav jautājuma par valdības nomaiņu un partneri jau tuvākajā laikā strādās pie nākamā gada budžeta veidošanas. Komentējot publiski izskanējušo informāciju, politiķe uzsvēra, ka viņai nav notikušas sarunas ne ar vienu no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) vai partijas No sirds Latvijai pārstāvjiem par potenciālu dalību koalīcijā.
Vienlaikus, runājot par teorētisku iespēju valdības nomaiņai, Āboltiņa pauda, ka tādā gadījumā netiek izslēgta iespēja, ka sarunas par jaunās valdības veidošanu varētu notikt ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot "Saskaņu", kas joprojām netiek izskatīta kā iespējamais koalīcijas partneris. Proti, ja valdības maiņa notiktu, tā nebūtu tikai tehniska personāliju maiņa.
Arī ZZS valdes loceklis Edgars Tavars noliedz, ka notiktu sarunas par jaunas valdības veidošanu, un uzsver, ka ZZS nepiedalīsies Straujumas vadītā Ministru kabineta šūpošanā. Tavars norāda, ka gan politiskā spēka ministri, gan viņš kā ministrijas parlamentārais sekretārs ir ieinteresēts sākto darbu turpināšanā.
NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka pašlaik koalīcijā ir atšķirīgi redzējumi par bēgļu jautājumu, bet, pēc NA domām, šis Latvijai ir ļoti svarīgs jautājums. Par to NA arī paredzēta diskusija ar Straujumu pēc viņas atgriešanās no atvaļinājuma. Taujāts, vai kāds no koalīcijas partneriem būtu ieinteresēts valdības nomaiņā, Bērziņš atbildēja, kas tas būtu jāvaicā partneriem, bet tiešus mājienus par to NA neesot saņēmusi.
Gan LRA, gan NSL pārstāvji norāda, ka ar viņiem Vienotība un ZZS nerunā par jaunas valdības kopīgu veidošanu. Tajā pašā laikā gan LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš, gan NSL Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Gunārs Kūtris pauž gatavību piedalīties sarunās par jaunas valdības veidošanu, ja saņemtu šādu uzaicinājumu.
Liepiņš gan norāda - ja tiktu saņemts uzaicinājums piedalīties jaunas valdības veidošanas sarunās, LRA piedāvātu savu redzējumu par darāmajiem darbiem. Teorētiski iespējamā jaunā valdība nozīmētu gan izmaiņas lēmumu pieņemšanā, gan darba stilā, jo nebūtu jēgas atbalstīt Ministru kabinetu, kurš turpinātu strādāt kā pašlaik. Kūtris norāda, ka NSL būtu gatava piekrist sarunām par jaunas valdības veidošanu, ja politiskajam spēkam tiktu dota iespēja realizēt savu programmu.
Politikas kuluāros tiek pieļauts, ka iespēja iezīmēties krīzei valdības darbā varētu parādīties augusta vidū, kad Ministru kabinets sāks aktīvi strādāt pie valsts budžeta veidošanas. Līdz ar to kā tuvākais laiks, kad valdībai būtu teorētiska iespēja krist, tiek minēta valsts budžeta skatīšana Saeimā, kas gaidāma rudenī.
Neoficiāli no atsevišķiem opozīcijas politiķiem izskanējis pieļāvums, ka runas par jaunas valdības veidošanu sāktas ar mērķi aizēnot lēmuma par bēgļu uzņemšanu raisītās diskusijas. Pašreizējā situācija tiek vērtēta kā mēģinājums ar šādu informāciju ietekmēt koalīcijas partnerus sev vēlamā virzienā.