Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Ko pārlādēs, kas nemainīsies

Šķiet, ka jūlija vidū publiskotā 23 Centrāleiropas politiķu un pētnieku atklātā vēstule ASV prezidentam Barakam Obamam, kurā viņi izsaka satraukumu par iespēju, ka ASV vairs nepievērsīs nepieciešamo uzmanību mūsu reģionam, ir mudinājusi Vašingtonu spert soļus, lai mazinātu šīs bažas un apliecinātu, ka ASV politika attiecībā uz mums nemainās.

Trešdien Rīgā viesojās Filips Gordons, ASV valsts sekretāres palīga vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietu birojā. Lai gan ASV valdības amatu nosaukumi mēdz būt visai mulsinoši — "sekretāres palīga vietnieks" ne pēc kā diža neizklausās —, Gordons ir viens no ASV ārlietu dienesta augstākā līmeņa darbiniekiem. Valsts departamentā viņš atbild par attiecībām ar visām Eiropas un Eirāzijas valstīm. Tāpēc nevarētu uzskatīt, ka viņš uz Rīgu un pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām atbraucis, jo viņam nebūtu nekas cits darāms.

Tikšanās ar viņu vizītes laikā radīja nepārprotamu iespaidu, ka Obamas administrācija ir sadzirdējusi Centrāleiropas līderu jūlijā paustās bažas un cenšas tās mazināt. Jautāts, kā viņš šo vēstuli vērtē, Gordons atbildēja: "Mēs piekrītam daudz kam no tā, kas vēstulē teikts. Mūsu uzskats ir tieši tāds pats — ka ASV nevajadzētu atstāt Centrālo un Austrumeiropu novārtā, ka nevajadzētu pamest Centrālo un Austrumeiropu." Ņemot vērā, cik ļoti Obama cenšas visos jautājumos būt "ne-Bušs" un norobežoties no sava priekšteča politikas, ir zīmīgs Gordona teiktais, ka notiek izmaiņas ASV ārpolitikā, taču "ne attiecībā uz Austrumeiropu. Jūs redzēsit nozīmīgu kontinuitāti ar iepriekšējo administrāciju, ja runa ir par spēcīgu atbalstu mūsu draugiem Centrālajā un Austrumeiropā, spēcīgu atbalstu Baltijas valstīm".

Starptautiskajos medijos pēdējā laikā daudz ir runāts par Obamas administrācijas vēlmi "pārlādēt" attiecības ar Krieviju. Saprotamu iemeslu dēļ tas ir veicinājis minējumus, vai Obama nebūs piekāpīgāks pret Krievijas vēlmēm pastiprināt savu ietekmi tā saucamajās tuvajās ārzemēs. Gordons atbild, ka Obama jūlija sākumā vizītē Maskavā ļoti skaidri pateicis Krievijas prezidentam Medvedevam, ka ASV ar Krieviju grib sadarboties, bet ir arī nopietnas domstarpības: par NATO paplašināšanu, par Gruzijas suverenitāti un teritoriālo vienotību, par Abhāzijas un Osetijas neatzīšanu, un, kas, šķiet, ir jauns akcents ASV politikā, tās noteikti nepiekrīt "iedomai, ka Krievija var aizsargāt etniskos krievus, vienalga, kur viņi dzīvotu, pat ja tas pārkāpj tās kaimiņvalstu suverenitāti".

Stingrāks tonis pret Maskavu jaušams arī atbildē uz jautājumu, vai pēc Gruzijas kara ir pamats uzskatīt Krieviju kā draudu kaimiņvalstīm. Jau daudzus gadus Rietumu diplomāti publiski uz šādiem jautājumiem ir atbildējuši, ka nav par ko uztraukties un ka Krievija nav drauds. Gordons akcentus saliek citādi: "Nekad nedrīkstam būt vienaldzīgi pret militāriem apdraudējumiem, it sevišķi valstīs, kuras vēsturiski ir bijušas viegli ievainojamas, kurām ir uzbrukts un kuras ir tikušas okupētas. Man nešķiet, ka tieši tagad pastāv drauds vai liela uzbrukuma iespējamība, taču labākais veids, kā nodrošināt, lai nebūtu uzbrukuma, ir būt gataviem tādu atvairīt. Tā vienmēr ir bijusi NATO jēga. Mēs negribam domāt par attiecībām starp NATO valstīm un Krieviju apdraudējumu gaisotnē un bailēs no uzbrukuma. Kā jūs zināt, mēs vēlētos attīstīt citas, konstruktīvākas attiecības ar Krieviju, kurās ir lielāka uzticība, tomēr NATO ir aizsardzības alianse, un tai ir jābūt gatavai jebkurai iespējamībai."

Viņš arī pieļauj NATO lomas paplašināšanu, lai dalībvalstis varētu solidāri reaģēt uz jaunajiem XXI gadsimta draudiem — kiberuzbrukumiem, kādi pirms trim gadiem tika veikti pret Igauniju, vai energonesēju piegādes blokādēm, kuras Krievija jau ir izmantojusi divas reizes pret Ukrainu.

Gordona vizīte stiprina iespaidu, ka Obamas administrācija mērķtiecīgi strādā, lai atspēkotu priekšstatu, ka tā varētu pamest vai "iztirgot" Austrumeiropu Krievijai. Kā Dienai kļuvis zināms, jau pēc Obamas vizītes Maskavā Gordons piezvanīja Baltijas valstu ārlietu ministriem, lai viņus informētu par sarunām, tādējādi mazinot bažas, ka tur notikušas kādas vienošanās par mums bez mūsu līdzdalības. Pat baltiešiem tik draudzīgā Buša administrācija ko tādu nav darījusi. Jūlija beigās ASV viceprezidents Džo Baidens plaši atspoguļotā intervijā The Wall Street Journal nosauca Krieviju par valsti ar milzīgām problēmām, kura nākotnē kļūs nevis stiprāka, bet vājāka, un teica, ka ASV neiesaistīsies darījumos ar Krieviju, kuri varētu nākt par sliktu Ukrainai vai Gruzijai. Augusta sākumā bijušo Latvijas vēstnieku ASV Aivi Roni iekļāva bijušās ASV valsts sekretāres Madelēnas Olbraitas vadītajā divpadsmit ekspertu komisijā, kura izstrādās jauno NATO stratēģisko koncepciju. Tas ir nepārprotams uzticības un ieinteresētības apliecinājums Latvijai, jo gandrīz visi pārējie eksperti pārstāv lielās "vecās" dalībvalstis. Savukārt ceturtdien, par spīti gaidāmajiem Krievijas iebildumiem, ASV paziņoja, ka no 1.septembra atsāks apmācīt Gruzijas bruņotos spēkus. Tas viss dod saturu Gordona teiktajam, ka "mēs neesam gatavi upurēt savus principus attiecību ar Krieviju "pārlādēšanas" vārdā".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas