Birojs uzskata, ka konkrētā amatpersona likumu pārkāpusi, jo „pēc iecelšanas valsts amatpersonas amatā septiņu dienu laikā neziņoja, ka papildus valsts amatpersonas amatam ieņem aizliegtus amatus un vienlaikus nelūdza sevi atbrīvot no amatiem, kas viņam aizliegti, pārkāpjot valsts amatpersonai noteikto amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtību,” norāda _de facto._
KNAB minētajai amatpersonai šā gada 8.martā uzlicis naudas sodu 200 latu apmērā, tas ir lielākais naudas sods, kāds šā gada pirmajos trijos mēnešos piemērots amatpersonām, kas par līdzīgiem pārkāpumiem izpelnījušās naudas sodu, norāda „de facto”.
Sodītās personas vārdu birojs neatklāj, taču vaicāts, vai tas ir airBaltic vadītājs Bertolts Fliks, KNAB raidījumam ne apstiprināja, ne arī noliedza šīs ziņas.
Fliks šonedēļ komentārus kameras priekšā de facto gan atteicies sniegt un arī darba vietā nebija sastopams. Vien rakstiskā komentārā airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags norādīja, ka „Vācijas pilsonis Bertolts Fliks nav uzskatāms par Latvijas valsts amatpersonu un šī pozīcija tiek aizstāvēta likumā noteiktajā kārtībā. Pirs šis jautājums likumā noteiktajā kārtībā ticis pilnīgi atrisināts, komentāri netiek sniegti, lai izvairītos no spekulācijām un kampaņām.”
de facto vēsta, ka no Flika deklarācijā sniegtajām ziņām secināms, ka viņš līdztekus darbam airBaltic padomē, bijis valdes loceklis un saņēmis atlīdzību vēl vismaz divās privātās kompānijās – pašam Flikam daļēji piederošajās Baltijas aviācijas sistēmās un airBaltic piederošajā Baltic Airlines. Likums to liedz, ja vien amatpersona nav saņēmusi šādu atļauju.
Flikam šādu atļauju gan neviens nav devis un arī Satiksmes ministrijai viņš līdz pat šodienai nav lūdzis atļauju amatu savienot. Par airBaltic prezidentam uzlikto sodu satiksmes ministrs gan nebija informēts, vēsta raidījums.