Leiena dzimusi 1958. gada 5. oktobrī Briselē, Beļģijā. Viņa absolvējusi Londonas Ekonomikas augstskolu, studējusi medicīnu Vācijā un brīvi pārvalda arī angļu un franču valodas.
Pirms balsojuma EP 60 gadus vecā Leiena solīja kalpot Eiropai ar visu savu spēku.
Leiena iemantojusi veiksmīgas, pārliecinātas un spēcīgas sievietes tēlu. Viņa audzina septiņus bērnus un ir vienīgā politiķe, kas strādājusi plecu pie pleca ar kancleri Angelu Merkeli visus gadus kopš Merkeles nākšanas pie varas 2005. gadā.
Leiena Merkeles valdībā sākotnēji ieņēma ģimenes lietu ministres amatu, bet pēc tam kļuva par nodarbinātības ministri, visbeidzot 2013. gadā tika iecelta aizsardzības ministres amatā.
Viņa solījusi, ka, atrodoties EK prezidentes postenī, strādās spēcīgas un sociālas Eiropas labā, solījusi saglabāt ciešas attiecības ar Lielbritāniju pēc Brexit un ierosināt "zaļo līgumu", lai līdz 2050. gadam panāktu "klimatneitrālu kontinentu".
Leiena ilgstoši tika uzskatīta par potenciālo Merkeles sekotāju kancleres amatā, taču, atrodoties sarežģītajā aizsardzības ministres postenī, viņas politiskā zvaigzne nobālēja. Pārraugot aizsardzības jomu, Leienai nācās saskarties ar vairākiem skandāliem, sākot ar labējiem ekstrēmistiem armijā un beidzot ar pretrunīgi vērtētiem maksājumiem konsultantiem no malas un ķibelēm ar armijas aprīkojumu. Laikrakstā Bild am Sonntag nesen publicētā reitingā Leiena bija otra nepopulārākā Merkeles kabinetā.
Pirms divām nedēļām Leiena, daudziem par pārsteigumu, tika nominēta EK prezidenta amatam. Mediji ziņoja, ka viņu šim postenim izvirzījis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) EP deputāti un citi kreisie politiķi ilgu laiku iebilda pret viņas kandidatūru, sevišķi veidu, kādā viņa tika izvirzīta šim amatam.
Leiena, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP), iepriekš netika minēta starp iespējamiem kandidātiem.
Tajā pašā laikā daudzi politiķi augsti novērtējuši Leienas pieredzi politikā, kompetenci un spēju rīkoties saprātīgi.
Savas politiskās karjeras laikā Leienai izdevies nodibināt daudzus kontaktus visā Eiropā.
Leienas tēvs Ernsts Albrehts bija augsta ranga amatpersona Eiropas Komisijā un viņa dzīvoja Briselē līdz 13 gadu vecumam. Pēc tam ģimene pārcēlās uz Vāciju, kur Albrehts kļuva par Lejassaksijas federālās zemes premjeru, pārstāvot Kristīgo demokrātu savienību (CDU).
Kreisā spārna ekstrēmistu draudu dēļ Leienas ģimenei tika noteikta policijas aizsardzība.
Draudu dēļ Leiena vēlāk pārcēlās uz Londonu, kur apmetās tēvoča dzīvoklī un dzīvoja ar pieņemtu vārdu Roza Landsone.
Sākotnēji Leiena studēja ekonomiku, bet pēc tam pievērsās medicīnai un sāka strādāt sieviešu klīnikā. Vēlāk viņa kopā ar vīru, profesoru medicīnā, pārcēlās uz Kaliforniju, kur viņš bija ieguvis stipendiju Stenforda universitātē. Atrodoties ASV, Leeinai bija pauze karjerā un viņa pievērsās ģimenei.
CDU viņa iestājās 32 gadu vecumā, iekļuva Lejassaksijas parlamentā un 2009. gadā izcīnīja vietu Bundestāgā.
Ilgus gadus Leiena nepiederēja partijas vadības iekšējam lokam, bet situācija mainījās pēc Merkeles kļūšanas par kancleri.
Būdama ģimenes lietu ministre, Leiena reformēja bērnu kopšanas atvaļinājuma noteikumus, lai iedrošinātu arī tēvus atvēlēt laiku saviem bērniem, un paplašināja bērnu dienas aprūpes iespējas. Leienai tādēļ tiek piedēvēti panākumi zemo Vācijas dzimstības radītāju uzlabošanā.
2013. gadā Leiena kļuva par pirmo sievieti Vācijas aizsardzības ministra amatā, kas ir viens no sarežģītākajiem posteņiem Vācijas valdībā.
"Viņa ir pieradusi tikt novērtēta par zemu tāpēc, ka ir sieviete, bet pārspējusi vīriešus savas politiskās karjeras laikā," norādīja Leienas biogrāfs Daniels Gofarts, piebilstot, ka viņa būs lepna būt pirmā sieviete EK prezidenta amatā.
"Viņa neredzēs to caur dzimuma perspektīvu, bet no tāda politiķa skatupunkta, kas vēlas atrisināt lielas problēmas," sacīja Gofarts.
7 bērni-tas ir nopietni
Itamars Toledano
svarīgie jautājumi