G.Bērziņš sacīja, ka komisijas deputātiem nav domstarpību par to, ka procentu maksājumus vajadzētu ierobežot, taču pašlaik esot aktuāls jautājums, vai šos ierobežojumus ieviest ar atpakaļejošu datumu vai arī ierobežojumu spēkā stāšanos noteikt ar likuma spēkā stāšanās laiku.
Bērziņš skaidroja, ka, ieviešot šādas normas ar atpakaļejošu datumu, rodas jautājums par to, vai tiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, turklāt tādā gadījumā Karginam un Krasovickim vajadzētu valstij atmaksāt tiem samaksātos procentus par subordinēto aizdevumu "Parex bankas" kapitālam, kas turklāt būšot sarežģīts juridisks process. Nosakot, ka ierobežojumi stājas spēkā ar likuma spēkā stāšanos, tad vienkārši nākotnē Kargins un Krasovickis vairs nesaņemtu procentu maksājumus par saviem subordinētajiem aizdevumiem.
Saeimas budžeta komisijas vadītājs skaidroja, ka deputāti uzdevuši Finanšu ministrijai izvērtēt, kurš no šiem variantiem būtu labāks un uz komisijas nākamo sēdi 13.oktobrī sagatavot atsevišķus grozījumus kredītiestāžu likumā, kurus steidzamības kārtā varētu virzīt apstiprināšanai Saeimā. Ja deputāti piekristu, tad jau 15.oktobrī grozījumus kredītiestāžu likumā varētu apstiprināt Saeimā.
Aģentūra LETA vēstīja, ka komisijas deputātiem šodien radās šaubas, vai finanšu ministra priekšlikums nenovedīs pie tā, ka abiem bijušajiem bankas akcionāriem vēl būs jāizmaksā soda procenti. "Valsts kaut ko ir palaidusi garām un tagad sāk rīkoties, taču, labu gribot, mēs varam iekulties vēl lielākās nepatikšanās," sacīja deputāts Kārlis Leiškalns (TP).
Arī bijušais finanšu ministrs Atis Slakters (TP) atzina, ka politiski šo normu atbalsta, taču vēlas dzirdēt juridisku izvērtējumu. Deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK) uzsvēra, ka minētā norma ir jāiekļauj likumā, taču ne ar atpakaļ ejošu datumu. "Konkrētā situācija, par ko visi ir nobažījušies, ir amatpersonu atbildība," sacīja Kalniņš.
"Esmu gandarīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija ir atbalstījusi iesniegtos priekšlikumus, kā arī pieņēmusi lēmumu virzīt tos izskatīšanai steidzamības kārtā, jo ir konceptuāli nepareizi, ka valstij glābjot privātbankas, to bijušie īpašnieki vai akcionāri ilgstoši turpina gūt jebkādus finansiālus labumus no šīm bankām," izteicies E.Repše.
Finanšu ministrs vēlas likumā noteikt, ka valsts atbalstu saņēmušām bankām laika posmā no lēmuma pieņemšanas par valsts atbalsta piešķiršanu līdz atbalsta sniegšanas izbeigšanas dienai ir aizliegts izmaksāt saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdotos līdzekļus, kā arī aprēķināt, uzkrāt un izmakstāt par tām procentus un cita veida atlīdzību, vēsta laikraksts Dienas Bizness. Ja likuma grozījumi stātos spēkā, Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, kā arī viņu ģimenes locekļi vairs nevarētu saņemt procentus no depozītnoguldījumiem.
Paredzēts, ka šie noteikumi attieksies arī uz tām kredītiestādēm, kuras valsts atbalstu saņēmušas pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. Šobrīd vienīgā banka, kas saņem valsts atbalstu ir Parex banka.
V. Kargina un V. Krasovicka pārstāvis Dienas Biznesam pieļāva, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā viņi varētu vērsties tiesā, jo šobrīd tiem paredzēts atpakaļejošs spēks. Bijušie īpašnieki atgādina, ka bankā palika kopumā 160 miljoni nesadalītās peļņas, ko abi akcionāri varēja sadalīt dividendēs. "Visi paziņojumi, ka bijušie akcionāri izņēmuši noguldījumu no bankas, ir pilnīgi meli un neatbilst patiesībai," uzsver V. Kargins un V. Krasovickis.
Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par Parex pārņemšanu teikts, ka bijušajiem akcionāriem tiešie un netieši noguldījumi Parex bankā veido 14 miljonus katram, bet procentu maksājumos viņi vidēji mēnesī saņem 380 000 latu. Laikrakstam Dienas Bizness gan bijušie akcionāri noliedz, ka viņi ik mēnesi no depozītiem saņemot virs 300 tūkstošiem latu, bet atklāt īsto summu nevarot, jo tā ir konfidenciāla informācija.
(papildināts viss teksts)