Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka apgalvojums par tik nopietnu iespējamo pārkāpumu noteikti ir jāpārbauda tiesībsargājošajām iestādēm.
Judins uzskata, ka šajā gadījumā ir jāpiemēro atbildība par vienu no divām Krimināllikuma normām - ja Kadžuļa teiktais izrādītos patiesība, tad par uzkūdīšanu ietekmēt vēlēšanu rezultātus, bet, ja teiktais izrādīsies nepatiess, tad jāpiemēro kriminālatbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu par it kā pastrādātu noziegumu. "Vienam notiesājošam spriedumam šajā situācijā ir jābūt," akcentēja Juridiskās komisijas vadītājs.
Kā izteicās Judins, "ja konkrētajam cilvēkam tiešām rūpētu demokrātija un valsts", tad viņam būtu bijis tajā pašā 2014.gadā jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) līdz šim nav saņēmis nevienu iesniegumu no uzņēmēja Kadžuļa vai kādas citas personas saistībā ar iespējamu 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu, aģentūra LETA uzzināja KNAB. Arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) no Kadžuļa nav saņēmis oficiālu iesniegumu saistībā ar iespējamu 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu vai mēģinājumiem to darīt. Šāds iesniegums nav saņemts arī no viņa pārstāvētā uzņēmuma "SOAAR". Par konkrēto tematiku SAB nav saņēmis arī nevienu anonīmu iesniegumu, aģentūrai LETA apliecināja SAB.
Kā aģentūrai LETA uzsvēra JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, šādi izteikumi bez nekādu pierādījumiem mēnesi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām liek domāt par apzinātu mēģinājumu graut uzticību vēlēšanu sistēmai.
Jurēvica vērtējumā, pašlaik izskanējis tikai "skaļš, tukšs, dramatisks paziņojums" par "tā saucamajiem notikumiem" pirms desmit gadiem, bet, ja būtu bijuši kādi fakti, tad tie bija "jāliek galdā" uzreiz 2014.gadā. Ja pierādošu faktu nav, tad, pēc Jurēvica vārdiem, Kadžuļa izteikumi vairāk jāvērtē kā mēģinājumu sēt šaubas par vēlēšanu procesu un demokrātiju Latvijā, kas "liek aizdomāties, kurai valstij kaimiņos šādi izteikumi nāk par labu".
Jurēvics pilnībā pievienojas Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pozīcijai lūgt tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt publiski izskanējušo Kadžuļa apgalvojumu.
Kā aģentūru LETA informēja JV pārstāve Anna Ūdre, JV stingri iestājas par tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem un uzskata, ka pašlaik publiskajā telpā izskanējušie apgalvojumi pieprasa tūlītēju reakciju no visām vēlēšanu procesā iesaistītajām iestādēm un drošības dienestiem.
"Uzsveram, ka partija "Vienotība" noraida, ka būtu veikusi kādas darbības, kuras varētu tulkot kā spiediena izdarīšanu pret uzņēmējiem," teiks paziņojumā, kurā norādīts, ka nav zināmi apsvērumi, kāpēc šādas pretenzijas parādījušās tieši pašlaik.
JV akcentē, ka Kadžuļa publiski paustie apgalvojumi ir nopietnas apsūdzības par Satversmē nostiprināto demokrātisko procedūru ietekmēšanas mēģinājumu. "Šādi apgalvojumi būtiski grauj jebkādu sabiedrības uzticību godīgai, tiesiskai un demokrātiskai vēlēšanu sistēmai, tādēļ ir nepieciešama nekavējoša šo apgalvojumu padziļināta pārbaude un vēlēšanu procesa uzraugošo iestāžu izmeklēšana, lai novērstu jebkādas šaubas par vēlēšanu rezultātu leģitimitāti vai sauktu pie atbildības personas, kas prettiesiski ir iejaukušās vēlēšanu procesā un rezultātos," akcentēts JV paziņojumā.
Kā ziņots, Kadžulis, kurš apsūdzēts lietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumā, LTV apgalvoja, ka 2014.gada rudenī notikušo 12.Saeimas vēlēšanu naktī Kampars viņu aicinājis parunāties un paudis bažas, ka Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā. "Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta," it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis. "Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica - nu tad būs visādi," raidījumā apgalvoja Kadžulis.
Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus varot pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12.Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no "Vienotības" saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.
Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis SAB, tomēr atsaucība esot izpalikusi. "Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā KNAB. Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara," pārmeta Kadžulis.
SAB un KNAB gan norāda, ka šāds iesniegums nav saņemts.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc šiem paziņojumiem uzsvēra, ka lūgs tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt publiski izskanējušo apgalvojumu. Siliņa uzsvēra, ka Kadžuļa teiktais par mēģinājumu ietekmēt Satversmē nostiprinātās demokrātiskās procedūras nedrīkst palikt bez sekām. "Vai nu tā ir bijis, un likuma priekšā ir jāatbild vienam, vai nu tā nav bijis, un likuma priekšā ir jāatbild otram. Ir jāpauž ļoti skaidrs Latvijas konstitucionālo kārtību un drošību aizsargājošo iestāžu viedoklis - jābūt gan vērtējumam, gan rīcībai," uzskata premjere.
Līdz ar to viņa apņēmusies pieprasīt informāciju no valsts drošības iestādēm, kā arī aicināt ģenerālprokuroru pārbaudīt izskanējušos apgalvojumus.
Prokuratūrā patlaban atrodas kriminālprocess par krāpšanos CVK rīkotajā IT iepirkumā. Šajā lietā viens no apsūdzētajiem ir Kadžulis. Viņa vadītais uzņēmums vairākkārt uzvarēja CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iepirkumos.
2024.gada aprīlī Kadžulis TV3 raidījumam "Nekā personīga" apgalvoja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos, neveicot par pakalpojumiem lūgto samaksu. KNAB saistībā ar to sācis resorisko pārbaudi. Vēl pēc nedēļas jau sekoja Kadžuļa paziņojumi, ka Kampars esot centies ietekmēt balsu skaitīšanu 2014.gada Saeimas vēlēšanās.