2013. gada 3. aprīlī Jūrmalas domes priekšsēdētājs Juris Visockis publiski paziņoja, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība „čakarē cilvēkus.” 11.aprīlī viņš turpināja uzstāt, ka JAB „moca pilsētu”, turklāt viņam esot „četras adreses ar kriminālu”. Acīmredzot JAB izpelnījusies Jūrmalas mēra neapmierinātību ar to, ka tiesas ceļā cīnījusies pret vairākiem prettiesiskiem domes lēmumiem par būvniecības atļaušanu dažādās Jūrmalas vietās.
Jau kopš savas dibināšanas 2006. gadā Jūrmalas aizsardzības biedrība aktīvi iesaistījusies cīņā par pilsētas zaļo teritoriju aizsardzību no prettiesiskas apbūves un aicinājusi arī citus jūrmalniekus rīkoties līdzīgi. JAB uzskata, ka nelikumīgas būvniecības apturēšana, tai skaitā kāpu zonā un applūstošajās teritorijās, ir ne tikai ikviena iedzīvotāja tiesības, bet arī pilsoniskais pienākums!
Savos pārmetumos biedrībai Visockis minēja vienu konkrētu gadījumu - par apbūves apturēšanu zemesgabalam Bulduros (Bulduri 1114). Šis zemesgabals atrodas kāpās, kur saskaņā ar likumu un pilsētas plānojumu apbūves iespējas ir strikti ierobežotas. Izņēmuma kārtā tur atļauta bērnu apbūves kompleksa izveide. Tas nozīmē, ka drīkst uzsliet šūpoles, ierīkot smilšu kastes, slidkalniņus un citas līdzīga veida ierīces bērnu lietošanai. Pret šādu šīs teritorijas izmantošanu biedrība nebūtu iebildusi. Taču JAB konstatēja, ka izsniegtā būvatļauja paredzēja jaunu, ne tikai bērniem paredzētu ēku celšanu. Turklāt šī teritorija ir dabas pamatne un valsts īpašums. Šī iemesla dēļ biedrība vispirms apstrīdēja šo būvatļauju kā prettiesisku Jūrmalas domē (iesniegums tika noraidīts), bet pēc tam – Administratīvajā rajona tiesā, kas ar savu 2012. gada 19. jūnija lēmumu piekrita JAB vērtējumam un atcēla Jūrmalas domes lēmumu.